Varnaviču baznīcas celtnieku grupa, 1929

Vieta: Kaplavas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Celtniecība, Kaplavas pagasts (Krāslavas novads, Latvija), Varnaviču Vissvētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Anotācija: Pēc šīs fotogrāfijas ir atpazīti: 1)priesteris kanoniķis Juzefs Borodzičs, 2)Donāts Abarovičs, 3)Vladislavs Alehnovičs, 4)Julija Niežberta, 5)Anna Pizane,6)Genovefa Rožinska, 7)Leons Pizans, 8)Anastazija Daļecka, 9)Malvina Hubska, 10)Mihals Daļeckis, 11)vēl Mihals Daļeckis, 12)Juzefs Daļeckis, 13)Jans Daļeckis, 14)Piotrs Daļeckis, 15)Leizāne, 16)Marija Sauleviča, 17)Francišeks Saulevičs, 18)Anna Sauleviča, 19)Vladislavs Saulevičs, 20)Zofija Kovaļčuka, 21)Jadviga Pelanis, 22)Genovefa Naruševiča, 23)Bergmane, 24)Stefanija Pelanis, 25)Križanovska,26)Panfilo māte, 27)Panfilo meita
Lielākā daļa katoļu draudzes apzināja sevi kā poļus. Visi poļi zināja poļu valodu. Daļa centās to lietot visur un vienmēr. Citi lietoja poļu valodu ne visur un ne vienmēr - sadzīvē bieži lietoja baltkrievu valodu. Un bija arī poļi, kuriem poļu valoda bija kā sakrāla valoda, ko lietoja baznīcā, lūgšanās, saziņā ar priesteri, varbūt vēstulēs. Esmu pat dzirdējis apzīmējumus baltkrievu valodā - дужа палякi, не дужа палякi, саусём беларусы. Burtiski tas būtu - ļoti poļi, ne ļoti poļi, pavisam baltkrievi. Katoļu draudzes mazākā daļa bija lietuvieši un latvieši. Latvieši bija galvenokārt luterāņi. Varnavičos bija divplūsmu pamatskola - latviešu-poļu. Krievi un ebreji tur praktiski nedzīvoja. Starptautiskas saziņas valoda Varnaviču apkārtnē bija baltkrievu valoda.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Viktors Baranovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (2)

Viktors Baranovskis 2014. gada 22. decembris, 23:16:46

Pēc šīs fotogrāfijas ir atpazīti:1)priesteris kanoniķis Juzefs Borodzičs, 2)Donāts Abarovičs, 3)Vladislavs Alehnovičs, 4)Julija Niežberta, 5)Anna Pizane,6)Genovefa Rožinska, 7)Leons Pizans, 8)Anastazija Daļecka, 9)Malvina Hubska, 10)Mihals Daļeckis, 11)vēl Mihals Daļeckis, 12)Juzefs Daļeckis, 13)Jans Daļeckis, 14)Piotrs Daļeckis, 15)Leizāne, 16)Marija Sauleviča, 17)Francišeks Saulevičs, 18)Anna Sauleviča, 19)Vladislavs Saulevičs, 20)Zofija Kovaļčuka, 21)Jadviga Pelanis, 22)Genovefa Naruševiča, 23)Bergmane, 24)Stefanija Pelanis, 25)Križanovska,26)Panfilo māte, 27)Panfilo meita.

Viktors Baranovskis 2015. gada 9. janvāris, 20:50:19

Lielākā daļa katoļu draudzes apzināja sevi kā poļus. Visi poļi zināja poļu valodu. Daļa centās to lietot visur un vienmēr. Citi lietoja poļu valodu ne visur un ne vienmēr - sadzīvē bieži lietoja baltkrievu valodu. Un bija arī poļi, kuriem poļu valoda bija kā sakrāla valoda, ko lietoja baznīcā, lūgšanās, saziņā ar priesteri, varbūt vēstulēs. Esmu pat dzirdējis apzīmējumus baltkrievu valodā - дужа палякi, не дужа палякi, саусём беларусы .Burtiski tas būtu - ļoti poļi, ne ļoti poļi, pavisam baltkrievi. Katoļu draudzes mazākā daļa bija lietuvieši un latvieši. Latvieši bija galvenokārt luterāņi. Varnavičos bija divplūsmu pamatskola - latviešu-poļu. Krievi un ebreji tur praktiski nedzīvoja. Starptautiskas saziņas valoda Varnaviču apkārtnē bija baltkrievu valoda

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.