Vieta: Alojas pagasts
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Lauku mājas, Koka karkasa ēkas, Alojas pagasts (Alojas novads, Latvija)
Anotācija: Valmieras apriņķa, Alojas pagasta, Stakenbergu muižas lauku saimniecība Veckrogzemnieki. Starpkaru perioda īpašnieki - Anna Zariņš dzimusi Lūsis, Jānis Zariņš un Arnolds Timermanis (1903-1988) - pēdējais Krogzemju ūdensdzirnavu melderis.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (2)
-
Valdis Apsītis 2023. gada 28. marts, 00:55:27
-
-
Valdis Apsītis 2024. gada 15. marts, 00:04:08
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Veckrogzemnieku viensēta atrodas Īģes upes kreisajā krastā 7 km no Alojas un 9 km no ietekas Salacā. Krogzemnieku lauku saimniecībā dzimis dzejnieka Ausekļa tēvs Jēkabs Krogzems 1810.gada 31.jūlijā. Miris 1889.g. 28.septembrī Alojas Sīpolos. Apglabāts Alojas kapsētā blakus sievai Annai Krogzemei (dzimusi Dreimane) (1820-1897) un dēlam-dzejniekam, pedagogam, publicistam Auseklim (Miķelis Krogzemis) (1850-1879). Valmieras apriņķa Alojas draudzes Stakenberģu/Stābeģu (Eichenangern) privātmuižas 1795.G. 30.maija viensētu sarakstos ar Nr.21 lauku saimniecība ar nosaukumu KrogesWeet, vēlāk Kogesweth; Krogasweta. Vien 1839.g. kartē Krogasemniek.186-to gadu beigās tiek uzceltas ūdensdzirnavas, kur no 1869.g. saimnieko melderu Priedes dzimta. 1872.g. Alojas draudzes grāmatā dzimušo sarakstos parādās (vāc.Krogzem Muhle). Krogzemju dzirnavas Īģes upes labajā krastā. Vēlāk uzrodas vienētas Jaunkrogzemnieki, Kalnkogzemnieki un Akciju sabiedrības 'Alojas piensaimnieks' Krogzemju krejotava. Tad Kogzemnieku lauku saimniecība pārtop par Veckogzemniekiem. Krogzemnieku nosaukums tiek lietots arī kā apvidus nosaukums ar viensētu puduri dzirnavām, krejotavu un veikalu. Šis apkārtnes centrs.Pie dzirnavām, veikala ēkas otrajā galā tiek rīkoti danču vakari un izrādītas kinofilmas. Vasarās šeit tiek vakcinēti apkārtējo māju dzīvnieki. Īģes upes kreisās puses līcī pie Krogzemju tilta ar vietējo nosaukumu "Cūku līcī" tiek rīkotas zaļumballes. Krogzemnieki devuši tautiskās pašapziņas modinātāja dzimtai uzvārdu-Krogzems.
Dzejnieces Austras Skujiņas(1909-1932) senči ienākuši no Mazsalacas draudzes Alojas draudzes Stakenberģu muižā 1795.gadā. Dzejnieces vectēva tēvs Ansis(*1894) kalpojis Krogzemjos (Krogusvieta) 1826.gadā. Tur pieņēmuši uzvārdu Skujiņš (Skujen). Austras Skujiņas tēvs Gusts Skujiņš (1870-1924) un viņa trīs brāļi un divas māsas - visi dzimuši Alojas Stakenberģu muižā. *** Alojas Stakenberģu Krogzemji (vēlāk Veckrogzemji)- dzimšanas vieta divu dzejnieku dzimtu uzvārdiem. Krogzems - dzejnieka Ausekļa (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) un Skujiņš - dzejnieces Austras Skujiņas dzimtām.