Vieta: Aglonas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Altārgleznas, Aglonas pagasts (Aglonas novads, Latvija), Aglonas Bazilika, Aglonas Dievmāte

Anotācija: Pirmo baznīcu dominikāņi - "baltie tēvi" uzcēla no koka 1700.gadā reizē ar klosteri. Baznīcā mūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt visus ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 1768.gadā baltie tēvi uzsāka mūra baznīcas un klostera būvēšanu baroka stilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. gadā Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, 19 gadsimta beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1920.gadā Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli. Tūlīt klosterī tika atvērts Garīgais Seminārs, pēc gada Aglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļnieku pulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sāka saukt par Latvijas katoļu centru. 1980.gadā pāvests piešķīra Aglonas baznīcai "basilica minoris" - "mazās bazilikas" titulu. Tā ir vienīgā Latvijā. 1993.gada 9.septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. 1995.gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā".

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka