Vieta: Valmieras pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Žogi, Valmieras pagasts (Burtnieku novads, Latvija), Valmiermuiža (muiža : Latvija)

Anotācija: Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs ap 1764. gadu. 1771.gadā viņš Valmiermuižu pārdeva grāfam Karlam Frīdriham fon Vahtmeistaram, kura atraitne pēc diviem gadiem to pārdod tālāk Karlam Dītriham fon Lēvenšternam. Lēvenšterniem muiža pieder līdz pat agrārreformai. Valmiermuižas nomnieks kopš 1725.gada bija ģenerālis Ludvigs Nikolajs fon Hallarts ar savu kundzi Magdalenu Elizabeti Leijoni (dzimušu Bülovu) (1683–1750)
20.gadsimta sākuma Valmiermuižas fotogrāfijas atklāj, ka ēka bijusi vienstāvu un ar neobarokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Ēka bija iecerēta kā prinča ģenerālgubernātora medību rezidence, vasarnīca viesiem un mednieku uzņemšanai. Iekštelpām bijusi grezna paviljona koncepcija. Valmiermuižas kungu māja gāja bojā pamazām. Tā tika nodedzināta 1918.gadā, 1920.gadā te ierīkoja karagūstekņu nometni un vecās prinča celtās ēkas drupas nojauca. Karla Dītriha fon Lēnešterna piebūvi atjaunoja un pielāgoja pamatskolas vajadzībām. No 1936. gada te darbojās Valmieras cietuma darba nams, kas Otrā pasaules kara laikā tika pārvērsts atpakaļ par karagūstekņu nometni. Šī ēka pēc tam arī nodega, un drupas tika nojauktas. Palika vienīgi tornītis. Pils tornītī ir saglabājušies unikāli griestu gleznojumi.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka