Vieta: Saldus pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Pilsētas, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Saldus (Saldus novads, Latvija)

Anotācija: Saldus pilsēta aptuveni 1930. gados
Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca vecākā Saldus celtne, celta 18. gadsimta sākumā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. 1903. gadā baznīca tiek paplašināta un pārbūvēta. Otrajā pasaules karā baznīcai tiek sagrauts tornis un ēka kādu laiku ir bez jumta. Pēc kara draudze atjauno baznīcu, tiek veikti arī ērģeļu remonta darbi
Pēc arheologu pētījumiem tagadējo Saldus teritoriju apdzīvojušas seno kuršu ciltis jau otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus. Toreizējās apmetnes aizsardzības centrs – Saldus pils, atradās pie Saldus ezera vēl līdz 13. gadsimtam. Vēstures avotos Saldus pirmo reizi minēts 1253. gadā tā sauktajā Kuršu līgumā, pēc kura viss novads (“Terra inter Schrunden et Semigalliam” - Zeme starp Skrundu un Zemgali) tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldījumā. Šajā līgumā minēts arī “Salden” vārds. Kā visa Kurzeme, tā arī Saldus novads Krievijas impērijas sastāvā nonāca 1795. gadā. Administratīvi Saldus novads cara laikos bija Kurzemes guberņas daļa. No jauna Saldus pilsēta sāka veidoties 1856. gadā, kad no Saldus muižas zemes tika atmērītas 18, 86 desetīnas zemes, kuru sadalīja 42 gruntsgabalos. 1894. gadā Saldum tika piešķirtas paplašinātas pilsētas tiesības. Pirmā pasaules kara gados (1914. līdz 1918.), kad Kurzemei tuvojās vācieši, daudzi saldenieki spiesti bija doties bēgļu gaitās. 1916. gadā vācieši dažu mēnešu laikā izbūvēja šaursliežu dzelzceļu. Vācu okupācijas gados (1917. gadā) Saldum tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Saldus saimnieciskajā un kultūras dzīvē bija vērojams uzplaukums. To veicināja arī jaunā dzelzceļa izbūve 1929. gadā, kad gar Saldu sāka kursēt Rīgas – Liepājas vilciens. Pilsētā notika rosīga celtniecība – 3,5 kilometri lielu platību sadalīja 514 apbūves gabalos. 1935.gadā Saldū bija 288 rūpniecības uzņēmumi. No 1949.gada 31.decembra Saldus rajonā ietilpa Saldus pilsēta, Bāliņu, Bērzu, Blīdenes, Brocēnu, Cieceres, Evaržu, Ezeres, Ezeru, Gaiķu, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Mauru, Novadnieku, Ošenieku, Remtes, Saldus, Satiķu, Sātiņu, Smuku, Striķu, Stūru, Zvārdes un Zvirgzdu ciemi.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Māris Locs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka