Vieta: Mazsalacas novads

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Upes, Latvija, Kalni, Salaca, upe (Latvija), Mazsalacas novads (Latvija), Skaņaiskalns (Latvija)

Anotācija: Skaņais kalns aptuveni 1930. gados
Kopējais kraujas augstums ir 19 metri. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti, vāji cementēti smilšakmeņi, zem kuriem līdz 5,5 metru dziļumā ieguļ brūnsarkani, irdeni, viegli izskalojami aleirolīti, kuru dēļ ieža saglabāšanās ir apdraudēta. Unikāls akustiskais efekts - paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu. Salaca izskalo pamatni, tai pašā laikā klints aizaug ar krūmiem. No labā krasta vērojams atbalss efekts - runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost. Katrā no šīs zonas punktiem skaņa mainās. Skaņa neatskaņojas, ja tā ir skaļa. Atbalsis savā laikā pieminējuši Kaudzītes Reinis un Lapas Mārtiņš. Ap 30 metrus augšpus Skaņajamkalnam ir ala - vismaz 7 metrus gara, no tās izplūst diezgan spēcīgs avots. Lejpus klints, ap 6 metri virs upes līmeņa klintī ir otra ala - ap 8 metrus gara, taisna, sausa ala, profils - trijstūrveida.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Māris Locs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka