Vieta: Lībagu pagasts

Priekšmeti: Muižas, Fotogrāfijas, Latvija, Lībagu pagasts (Talsu novads, Latvija), Stendes muiža (Latvija)

Anotācija: Dižstendes muižas kungu ēka celta 19. gadsimta sākumā, ap 1820., 1848. gadu vēlā klasicisma stilā. Tā bija viena stāva celtne. Virtuves telpas bijušas atsevišķā 3 stāvu celtnē. Staļļi, ratnīca un citas saimniecības ēkas celtas vēlā klasicisma stilā. Kungu māja pārbūvēta 19. gadsimta beigās 30. vai 40. gados nojaukta virtuves ēka, izbūvēts tagadējais virtuves spārns. Tas ir par metru šaurāks nekā daudz vecākais guļamistabu spārns. No 1848. līdz 1858. gadam uzbūvēts vidus ēkas otrais stāvs, pārveidotas fasādes. Ēka ieguva pilastrus, arkveida lokus ēkas galos pie jumta korēm, kā arī baltos logu rāmjus. Arhitekta vārds nav zināms. 1880. gadu vidū ierīkots ziemas dārza paviljons, kas nojaukts 1908. gadā. Tajā laikā ierīkota koka veranda, nojaucot veco nelielo balkonu rietumu pusē. Pēc 1920. gada agrārreformas Stendes muižā izveidoja Stendes selekcijas staciju. Veco ēku no 1925. līdz 1926. gadam pārbūvēja par strādnieku mājokli. Tika uzcelta arī piebūve pie pils ziemeļrietumu sienas. 1941. gadā daļēji mainīja otrā stāva plānojumu. Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Ēka, lai gan ar plaisām ziemeļu sienā un cauru jumtu, bija apdzīvota vēl 1999. gadā. Stendes muiža ir viena no tām senajām Latvijas un Talsu novada muižām, kas labi saglabājusies līdz mūsdienām, pateicoties tam, ka vienmēr apdzīvota un uzturēta kārtībā
Muižas centra senākā daļa ir daļa no 16. gadsimta būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas, kur lejup ved mūrēti pakāpieni, bet tālāk viss ir aizgruvis. Vecā pils atradusies uz nelielas, 0,5 hektārus lielas mākslīgi veidotas saliņas. Pils būvformās izpaudušās romāniskās un, iespējams, arī gotiskās iezīmes. Seno pili aiz aizsarggrāvja apjoza augsta akmens mūra sēta. Vienīgais iekļūšanas ceļš veda pa dīķa dambja uzbērumu pāri ārējo vārtu torņa paceļamajam tiltam. Apakšzemes ejas no pils pagrabiem kalpojušas ārkārtēju briesmu gadījumiem un atkāpšanās vajadzībām. 2010. gada sākumā pils atrodas sabrukuma stāvoklī. Vecā Dižstendes bruņinieku pils pateicoties entuazistiem pamazām tiek sakopta un saglabāsies, ko nevar teikt par pārējo muižas daļu un parku. Pils pieminēta 14.,15. gadsimta dažādās hronikās un ir starp vecākajām mūra ēkām Kurzemē, kuras vēl saglabājušās.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka