Vieta: Balvu pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Katoļu baznīcas ēkas, Balvi (Balvu novads, Latvija), Austrumu Ortodoksālās baznīcas ēkas, Balvu Romas katoļu baznīca, Balvu pareizticīgo baznīca

Alternatīvais nosaukums: Balvu Romas katoļu baznīca, Koka pareizticīgo baznīca

Anotācija: 1769. gadā Konstancija Hilzena uzcēla Balvos katoļiem koka baznīcu pretī tagadējai mūra baznīcai - kapsētā uz kalniņa. Sākumā to apkalpoja priesteri no kaimiņu draudzēm. No 1780. gada baznīcai bija pirmais pastāvīgais prāvests Mārtiņš Šimanovskis. Viņa laikā uzcēla tagadējo Balvu mūra baznīcu. To būvējis kunigaitis Jelagins, kas bijis Katrīnas II ministrs, un kuram piederējis gandrīz viss Ludzas apriņķis - Balvu, Liepnas, Viļakas, Baltinavas, Ruskulavas un Bēržu muižas. Baznīcas celtniecības laikā prāvests Šimanovskis bija Romā. Viņam atgriežoties, baznīca bija jau pabeigta – tikai pēc pareizticīgo baznīcas parauga - ar kupolu virs baznīcas vidusdaļas. Vēlāk prāvests baznīcas priekšā uzcēla divus torņus, pie ieejas labajā tornī viņš izveidoja nišu savam kapam. 1809. gadā viņu tur apglabāja. Prāvests B. Skrinda no 1914. gada līdz 1923. gadam baznīcas priekšā uzcēla sarkanus ķieģeļu vārtus, pārbūvēja saimniecības ēkas un uzbūvēja pie vecās jaunu plebāniju. Liels baznīcas restaurācijas darbs tika veikts no 2002. gada līdz 2005. gadam prāvesta Jāņa Bārtuļa laikā. 2004. gada Kultūras mantojuma balvu nominācijā „Labākais kultūras pieminekļa saimnieks” Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīra Romas katoļu draudzei un Jānim Bārtulim
Līdz 1834. gadam Balvu pareizticīgo baznīca atradās Marienhauzenā (tagadējā Viļakas pilsētā), bet šajā gadā tā tika pārcelta uz Balviem. Baznīca atradās pie muižnieka Gorožanska mājas un vairāk atgādināja parastu māju. Zvanu tornis bija ierīkots turpat uz diviem stabiem. Pirmais garīdznieks bija Tēvs Matvejs Lavrovskis. Tēva A. Popova kalpošanas laikā Balvu novadā no katoļticības uz pareizticību pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Sakarā ar ticīgo skaita palielināšanos, vecā baznīca vairs neatbilda savam uzdevumiem, un 1865. gadā tika iesākta jaunas koka baznīcas celtniecība. To iesvētīja 1871. gadā. 1882. gadā baznīcai piešķīra 36 hektāru lielu zemes gabalu un visu celtņu būvēšana bija pabeigta no 1886. līdz 1894. gadā. 1985. gadā baznīca nodega. Dievkalpojumi notiek blakus mājā.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Dainis Punculs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka