Vieta: Sabiles novads

Priekšmeti: Atklātnes, Upes, Latvija, Abava, upe (Latvija), Sabiles novads (Latvija)

Anotācija: Sabile pirmoreiz minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Pilsētas vēsturiskais centrs ir 15.–19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Vairākas teikas vēstī, ka Sabiles pilsētas nosaukums cēlies no ripojoša zvana skaņām. Ordeņa laikos Abavas labā krasta nogāzē atradušās vīnogulāju plantācijas un Sabiles vīns sūtīts pat uz ārzemēm. Tagadējā Vīna kalnā pirmie stādījumi ierīkoti no 1937. līdz 1938. gadam pēc vīnogu audzētāja Paula Gailīša iniciatīvas ar prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstu. Sabiles Vīnakalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnakalns ir unikāls arī ar to, ka tas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Abavas vārds laika gaitā nav daudz mainījies. Jau 1745. gada kartē un vēlāk upe minēta kā Abov. Tikai 1928. gada kartē parādās Abava. Abavas garums ir 129 km, kritums 51 m, baseina platība 2042 kvadrātkilometri. Tecējuma ievērojamā daļā (no iztekas līdz Rendai) Abava plūst pa pirmsleduslaikmetā izveidojušos senleju. Tās posmu starp Kandavu un Sabili ainaviskā krāšņuma dēļ sauc par Kurzemes Šveici.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Fotopapīrs

Izdevējs: Rīga : Fotobrom

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,2 x 13,2 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava

Novietojuma kods: IAt/77(L)

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka