Vieta: Krāslavas pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Krāslava (Krāslavas novads, Latvija), Brīvdabas skulptūras, Marija, Dievmāte, Svētā--Māksla

Anotācija: Valsts nozīmes kultūras piemineklis Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca ir celta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta A. Parako projekta. Jāatzīmē, ka projekts netika īstenots pilnībā - netika uzcelti divi torņi, kas bija paredzēti sākotnējā projektā un līdz pat 1830. gadam baznīcas ēkas aizmugurējā siena un sānu daļas garensienas netika apmestas, bet kāpnes pilnīgi pabeidza būvēt 1832. gadā. Krāslavas baznīcas celtniecība savā laikā ietilpusi Plāteru dzimtas vērienīgajā programmā, kas saistīta ar novada garīgās un laicīgās kultūras dzīves koncentrēšanu ap dzimtas galveno mājvietu – Krāslavu. Jaunceļamā baznīca tika iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, bet, sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā, tas netika īstenots. Pēc tam, kad Krāslavas grāfu Plāteru dzimta izlūdzās Pāvestu Piju VI no Svētā Laurencija katakombām izņemt Svētā Donata mocekļa relikvijas, tās tika atvestas uz Krāslavu un 1778. gadā tās novietoja grāfu Plāteru pils kapelā. Baznīcu uzcēla baroka stilā, 42 m garu, 26 m platu un 22 m augstu ar ļoti plašu presbiteriju, kas bija domāts bīskapa svinīgajiem dievkalpojumiem. Bija paredzēts, ka pie bīskapa rezidēs kapituls, tāpēc pie presbiterija sienām vienā un otrā pusē tika novietoti ozolkoka krēsli. Baznīcu Otrā pasaules kara laikā atkāpjoties aizdedzināja sarkanā armija - izdega Svētā Donata altāris un ērģeles, taču, pateicoties draudzes locekļiem, liekāki postījumi netika nodarīti.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Raimonds Zalcmanis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Raimonds Zalcmanis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka