Vieta: Liepāja

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Karavīru pieminekļi, Liepāja (Latvija), Tēlnieki, Arhitekti, Kara memoriāli, Brāļu kapi (Liepāja, Latvija), Bikše, Kārlis, 1887-1955

Anotācija: Piemineklis Ziemeļu jeb Eļļas kapos ir celts par godu 1919.gada Liepājas atbrīvošanās cīņas kritušajiem; tas tika atklāts 1924.gada 18.novembrī (1931.gadā papildināts ar kara ostas darbnīcās atlietu bronzas zemcilni), pieminekļa autors bija Triju zvaigžņu ordeņa kavalietis K. Bikše-Pikše. 1919.gadā kopējā situācija bija pavērsusies tā, ka tie, kas karoja viens pret otru I pasaules kara frontēs - ģenerāļa Golca un avantūrista virsnieka Bermonta - Avalova vadītie karaspēki - apvienojās, lai cīnītos kopā. Tā kā šo karavadoņu mērķi bija līdzīgi - atjaunot ķeizara varu Vācijā un atjaunot Krievijā cara impēriju - Latvijas pagaidu valdība šajos plānos tikai traucēja. Pēc tam kad 1919.gada 8.oktobrī sākās šīs armijas uzbrukums Rīgai, 12.oktobrī sākās mobilizācija Liepājas rajonā, kur par karadienestam derīgiem atzina 10 virsniekus, 4 kara ierēdņus un 2218 instruktorus un kareivjus. Mobilizētos iedalīja Latgales divīzijas papildu batalionā, kurā līdz šim bija tikai 2 rotas, pa 109 un 102 durkļiem katrā (oktobra vidū visā batalionā bija tikai 293 šautenes, 26.oktobrī no Rīgas atsūtīja 2 lielgabalus). Jau 4.novembrī (3.novembrī sākās pretuzbukums no Rīgas) notika jau niknas cīņas pie pilsētas pievārtes. Kad pie dzelzceļa krustojuma parādījās ienaidnieka karavīri, tad tam pretī izbrauca nelielais Liepājas rupnīcās gatavotais bruņuvilciens, kam tika dots Oskara Kalpaka vārds. Tobrīd ienaidnieks vēl bēga, īstā kauja notika 14.novembrī četros no rīta. Kaujā krita 2 virsnieki un 36 kareivji, bez vēsts pazuda 3 virsnieki un 124 kareivji, ievainoti 3 virsnieki un 68 kareivji.
Kapsētā 1813.gadā apbedīti arī Napoleona armijā bijušie vācu karavīri. Kapsētas lielāko daļu aizņem luterticīgo kapi (ir arī luterticīgo kapliča), ziemeļos no šiem apbedījumiem bija pareizticīgo kapu josla, bet dienvidu daļā - vecticībnieku kapi un baznīca. Ziemeļu kapos tika apbedīti arī vairāki sabiedriskie darbinieki - Liepājas navigācijas skolas vadītājs K.J. Dāls (1839-1904), būvuzņēmējs S. Kļepeņins (1855-1929), viens no pirmajiem latviešu ērģelniekiem, komponists J. Sērmūklis (1855-1913), Liepājas ostas izbūves virsinženieris un 1877.gada tilta projekta autors G. Semikoļenkovs (1845-1913), pagaidu atdusas vieta te bija arī O. Kalpakam, kas krita 1919.gada 6.martā (1919.gada 8.septembrī viņu pārapbedīja dzimtas kapos Meirānos, 1939.gadā pirmajā apbedīšanas vietā tika uzstadīta piemiņas zīme ar granītā kaltu uzrakstu: "Šie kapi, kur 1919.g. 11.martā guldīts 6.martā kaujā varoņnāvē kritušais Latviešu karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks, bija viņa viņa pirmā atdusas vieta līdz mirstīgo atlieku pārvešanai uz viņa dzimtenes kapsētu Meirānos", kas tika nopostīta II Pasaules kara laikā, bet atjaunota 1989.gadā), vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris J. Klaviers (1865-1937)..

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Izdevējs: Leepaja : J. Bokums

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,9 x 14 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava

Novietojuma kods: IAt/77(L)

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka