Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Parki, Rīga (Latvija)

Anotācija: 19 gadsimta otrajā pusē izveidojās Pērnavas iela, apkaimē aktīvi sāka būvēt rūpnīciņas un darbnīcas, rūpnīcu strādniekiem dzīvojamās mājas, un pilsētas valde ieinteresējās par Grīziņkalnu - vienu no augstākajām smilšu kāpām šajā apvidū (24 metri virs jūras līmeņa). 1885. gadā pilsētas attīstības būvplānā tika paredzēts šo kāpu labiekārtot par iedzīvotāju atpūtas zonu. 1902. gadā Rīgas dārzu direktoram un ainavu arhitekts Georgas Kūfaltas izstrādāja Grīziņkalna apzaļumošanas projektu. Daļu no topošā parka iznomāja Šampētera alus darītavas īpašniekam Fricim Šindleram parka labiekārtošanai ar deju grīdu, vasaras kafejnīcām un kalna terasi. Parka izveides plānus apturēja 1905. gada revolūcija. Tuvējā apkaimē dzīvoja lielāko tiesu tikai strādnieki, Grīziņkalna parks kļuva par tādu kā dumpinieku centru un lielāko pulcēšanās vietu. Vispārējā streika laikā te sapulcējās vairāk nekā 100 000 cilvēku un runas visās Rīgā lietotajās valodās skanēja no 30 tribīnēm vienlaikus. Pēc 1917. gadā Krievijas impērijas armijai atstājot Rīgu, tika nodedzinātas visas būves parkā. Grīziņkalna parka atjaunošanu Rīgas dārzu direktora A.Zeidaka vadībā pabeidza tikai 1930. gadā - šajā laikā parks ieguva savu terasveidīgo plānojumu. 1930. gadā Grīziņkalna parku pārdēvēja par 1905. gada parku.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Rolands Sēlis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka