Vieta: Drabešu pagasts

Priekšmeti: Viduslaiku pilis, Vīrieši, Sievietes, Tautastērps, Bērni, Āraiši (Amatas novads, Latvija), Āraišu arheoloģiskais muzejparks (Latvija), Vēsturiskie parki, Āraišu viduslaiku pils (Latvija)

Anotācija: Skats uz vārtu vietu pils rietumu aizsargmūrī.
Āraišu mūra pils celta Livonijas ordeņa laikā un bijusi apdzīvota no 14.-17. gs. Kastellas tipa pils aizņem ezera pussalas austrumu, bet plašā priekšpils – rietumu daļu. Āraišu mūra pils arheoloģiskā izpēte sākās tikai 20.gs. Pirmie nelielie pasākumi šai jomā norika 1921.g. un 1968.g., bet 1972.-1974., 1981.-1992.g. plašākus izrakumus Āraišu mūra pilī un priekšpilī veica arheologa J. Apala vadībā. Izrakumu gaitā pilī atrada 570 senlietu, 970 māla trauku lausku, ap 1000 dažādu paraugu, 8300 krāsns podiņu, kā arī 21250 uzturā lietotu dzīvnieku kaulu. Līdz 1561.g. Āraišu mūra pils pastāvēja kā Livonijas ordeņa mestru rezidences - Cēsu pils militāra un saimnieciska rakstura palīgpils, bet Pārdaugavas hercogistes laikā (1561.-1629.g.) tā bija Polijas karalim piederošās amata muižas – folvarka centrs. 1577.g. augustā Krievijas cara Ivana IV karaspēks izpostīja pili, tās apkārtni un ļaudis aizveda gūstā. Pils tika pilnīgi pamesta 17.gs. pirmajā pusē. Arheoloģiskajos izrakumos atsegtās celtņu paliekas un iegūtās senlietas raksturo pils iedzīvotāju nodarbošanos un etnisko sastāvu. Atrastās rotaslietas un lauksaimniecības darbarīki liecina, ka ievērojama pils iemītnieku daļa, t.s. pils ļaudis, bijuši vietējie iedzīvotāji.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valters Grīviņš

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valters Grīviņš

Partnera apzinātājs: Valters Grīviņš