Vieta: Rīga
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Tirgi, Rīga (Latvija), Tirgotāji
Anotācija: Sīkumtirgus, saukts arī par "krāmu tirgu" un "uteni", atradās līdzās Centrāltirgum, teritorijā starp Spīķeru, Prāgas un Turgeņeva ielām.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija, 8,8 x 12,7 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Novietojuma kods: R0349-3
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (3)
1882. gadā Rīgas Sīkumu tirgu pārvietoja no Daugavmalas tirgus teritorijas uz bijušo Esplanādes laukuma literu „M” pie Lielās Jēzusbaznīcas (Turģeņeva) ielas. Tur 1888. gadā uzbūvēja vienstāvu mūra ēkas, tagadējā Rūpniecības preču tirgus teritorijā pie Turģeņevas ielas un blakus tām - lopu šķirošanas un pārbaudes staciju (gurts). 1910. gadā Sīkumu tirgu paplašināja un nu tas aizņēma visu bijušo „M” laukumu līdz spīķeriem. 1910. gadā izveidotā Ulbrokas iela, sadalīja to divās daļās - vecais un jaunais sīkumtirgus. Otrais Sīkumu tirgus, sabiedrības „Gostinij Dvor”, tagad Akadēmijas laukums: Uz laukuma līdzās Sīkumu tirgum 1897. gadā, pēc tehniķa Indriķa Devendrusa projekta, uzcēla vienstāvu mūra ēku. Tajā izvietoja tirdzniecības iestādes, veikaliņus sastāvošus no divām telpām, gar Elijas (Prāgas) ielu ar spārniem Turģeņeva un Gaiziņa ielās, kā arī nelielu kantora ēku pretī galvenai ieejai no Prāgas ielas puses. Kantora ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Atlikušo laukumu apbūvēja ar vieglas konstrukcijas paviljoniem, izņemot vienstāvu mūra ēku, celtu 1936. gadā pēc arhitekta Nikolaja Prjanišņikova projekta. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām Celtniecības koledžas teritorijā. 1923. gadā laukuma teritoriju iznomā „Krāmu tirgus komiteja”, bet līdz 1937. gadu to aizlaiž un pārblīvē ar vecām lietam tā, ka pilsētas valde spiesta izdot rīkojumu par visu koku ēku nojaukšanu vai pārbūvi.
Paldies par komentāru.
God. Eichenbauma kungs! Jūs rakstāt Turģeņeva iela un Turģeņevas iela. Kurš no šiem nosaukumiem ir pareizs (varbūt abi nepareizi)?