Vecrīga. Kungu iela, [190-]

Vieta: Rīga

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Karietes un rati, Ielas, Rati un riteņi, Vecrīga (Rīga, Latvija), Kungu iela (Rīga, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Die Herrenstrasse

Anotācija: 15. gadsimta 1. pusē ielas dienvidu gals saukts par Bredbeka ielu, pēc rātskunga G. Bredbeka vārda, Ap 1411. gadu no tirgus laukuma atdalīja šauru šķērsielu – Bredbeka ielas turpinājumu uz ziemeļiem. Tur pārdeva siļķes, ar kurām neļāva tirgoties tirgus laukumā. 1558. gadā šis ielas gals saukts Siļķu iela. Pēc lielā 1677. gada ugunsgrēka iela pagarināta līdz pilsētas nocietinājumu valnim. Iespējams, ka ielas nosaukums cēlies no H. Hēringa dzimtas vārda (tās īpašums atradies tagadējo Kungu un Mārstaļu ielu stūrī). Vēlākais ielas nosaukums Kungu iela ir agrākās Siļķu ielas vāciskā nosaukuma izrunas pārveidojums. 1941. gadā pārdēvēta par Daugavas ielu. 1991. gadā atjaunots nosaukums Kungu iela. Aptuveni 90 % ielas apbūves nopostīta Otrā pasaules kara laikā. Kungu iela līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem bija nozīmīga Vecrīgas tirdzniecības iela. 20., 30. gados tur, ilgāku vai īsāku laiku, darbojušies vairāk nekā 150 dažādi veikali, lielākoties manufaktūras un galantērijas, pārtikas un koloniālpreču veikali.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Izdevējs: Riga : Lichtdruck C. Schulz

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, 9,2 x 14,4 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: R0219-39

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lūdzu pievieno koordinātes šim objektam, ja zini!
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (2)

Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 11. februāris, 22:55:47

Priekšplānā divu stāvu mūra ēka Kungu ielā Nr. 33, gr. 3/49, cēlis 1783. gadā kā vienstāvu dzīvojamo ēku Lielās ģildes vecākais P. M. Blankenhāgens, ēka 1830. Gadā pārgājusi Livlandes guberņas kroņa īpašumā, guberņas pasta kantora vajadzībām. Ēka un namīpašums pārbūvēts, uzcelts otrais stāvs, ierīkoti zirgu staļļi pasta stacijai, ekspedīcijas vajadzībām. Pasta kantoris šeit atrādās 1843/1905. gados, kad pārvietots uz Teātra [Aspazijas] bulvārī [pilsētas svaru laukumu]. Gruntsgabals pārdots Rīgas ielu dzelzceļu A/S direktoram Edgaram fon Rikkeram [Ruecker]. Gruntsgabals izveidojas XVIII gadsimtā kā spīķeru rajons pie bijušas Rīdzenes upes ostas, vēcākais zināmais īpašnieks Jāna draudzes mācītājs Elvers, kam tas piederēja 1743. gadā. Viens no spīķeriem šodien atrodas Pasta ielā. 1908/1915. gadā Ā. Gutkina un Z. Rozenfelda te bija šokolādes fabrika ”Omega”. 1931/1938. gadā Nikolaja Zeltiņa un 1931/1940. Oskara Paškovska grāmatu spiestuves 1946/1949. Gados ēkas pārbūvēja un ierīkoja kopmītnes rūpnīcai „Avtoelektropribor”. Zemesgabala teritorija ir ļoti bīstama no hidroizolācijas viedokļa, jo šeit atradās bijušas Rīgas upes osta un grāvis, ko ierīkoja starp zemesgabaliem. Tas daļēji novadīja ūdeni uz Rīdziņas pazemes grāvi un bieži vien aizsērēja un appludinot pagrabus. Notekgrāvis ierīkots 1849. gadā no bieziem spundētiem dēļiem, sastīpotiem ar dzelzs stīpām. 1899. Gadā šī iekārta jau bija aizsērējusi, tāpēc pasta kantorī tika veikts kapitālais remonts. Ēka ir kā sākumu punkts attālumu noteikšanai Rīgā un Latvijā pa zemes ceļiem. Jo šeit atrādās kilometru stabs ar norādi 0/0.

Ginta Zalcmane 2013. gada 14. februāris, 21:36:32

Paldies par komentāru.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.