Vieta: Rīga

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Rīga (Latvija), Nocietinājumi, Pulvertornis (Rīga, Latvija)

Anotācija: Pirmo reizi tornis minēts 1330. gadā kā Smilšu tornis (nosaukums acīmredzot cēlies no smilšu kalniem pretī tornim). Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Horizontālā šķērsgriezumā tornis bija pakavveida: dažviet pat 3 m biezais torņa mūris bija vērsts uz ārpilsētu, savukārt siena pilsētas pusē bija no koka (ķieģeļi bija dārgs celtniecības materiāls). Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gadsimta (kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi). Tornī bija izvietoti 11 lielgabali, ierīkots arī "bumbu ķērājs": starp piekto un sesto stāvu ieklāja metru biezus griestus no trijās kārtās saliktiem ozola un priežu baļķiem. Vēlāk te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883. gadam. Torņa sienās var redzēt lielgabalu lodes, kuras iemūrēja, pieminot Otro Ziemeļu karu. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas torni pameta un tajā dzīvoja baloži. 1892. gadā studentu korporācija Rubonia vērsās pie pilsētas valdes ar lūgumu atļaut tornī ierīkot konventa mītni. Valde noteica prasības par nepieciešamajiem remontdarbiem un noteica simbolisku īri — 1 rubli gadā. Iztīrot torni, studenti pārdeva baložu mēslus par 612 zelta rubļiem, kas tam laikam bija ļoti liela summa. Pēc arhitekta H.Hilbiga projekta dēļu sienas vietā uzmūrēja ķieģeļu fasādes sienu, uzlika smailu jumtu un tornis ieguva mūsdienu izskatu. 1916. gadā studentu korporācija tika no telpām izlikta un Pulvertornī izvietojās jaundibinātais Latviešu strēlnieku pulku muzejs, 1919. gadā pārdēvēts par "Latvijas Kara muzeju". 1937.-1939. gados tornim piebūvēts jauns muzeja korpuss ar neoeklektisku korintiskā ordera pilastru motīvu fasādēs (arh. A.Galindoms).

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka