Vieta: Jēkabpils
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Viduslaiku pilis, Karavīru pieminekļi, Kāpnes, Krustpils (Jēkabpils, Latvija), Krustpils pils (Jēkabpils, Latvija)
Anotācija: Krustpils pils un piemineklis "Kritušajiem par Tēviju 1918-1920" jeb kā tautā sauktu "Brīvības pieminekli" no Daugavas puses. Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas labajā krastā Jēkabpilī. Krustpils pils minētie celšanas gadskaitļi ir 1231. un 1237. gads . 13. gadsimtā tā bija vienīgā Rīgas arhibīskapam piederošā mūra pils (Kreutzburg) tagadējās Latgales teritorijā. Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā pie Rīgas-Daugavpils-Polockas ceļa un pie Daugavas brasla, tāpēc tā bija par biežu strīdu iemeslu starp arhibīskapu un Livonijas ordeni. 16. gadsimtā pili ieguva Korfu dzimta un mantoja līdz pat 20. gs. sākumam. Pils tika saspridzināta 1577. gadā. Sākot ar 1622. gadu, pili labiekārtoja un papildus tika uzcelts kaļķu un ķieģeļu ceplis. Ziemeļu kara laikā pils tika daļēji nopostīta. 18. gadsimta pirmajā pusē, izmantojot vecos mūrus, tika uzcelta jauna ēka ar maziem stūra tornīšiem, kuriem bija barokāli kupoli. Krustpils pils vārtu tornim tika uzbūvēta jauna augšējā daļa. 19. gadsimta sākumā plašākas pils būvniecībai tika pieaicināts arhitekts Johans Dāvids Šulcs. Pils pirmajā stāvā ir redzami 18. gadsimta sākuma sienu gleznojumi. Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms. Vienu no četrām pagalma malām veido mūra sēta. 1921. gada novembrī pilī tika izvietotas Latvijas Republikas karaspēka daļas. 1940. gadā pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā Krustpils pilī izvietojās 126. strēlnieku divīzija. Otrā Pasaules kara laikā pilī atradās vācu lazarete, bet pēc 1944. gada augusta Sarkanarmijas kara hospitālis. Pēc kara Krustpils pili ar pieguļošajām muižas ēkām aizņēma Padomju armijas 16. tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulka un 15. gaisa armijas centrālās noliktavas. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs
Piemineklis veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru, Krustpils draudzes dēlu, piemiņai. Piemineklis tika atklāts 1925. gada 27. septembrī. Veidojis tēlnieks Vilhelms Treijs pēc arhitekta Aleksandra Birznieka meta. Pieminekļa būvi ierosināja Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa. Sākoties padomju varas laikam, 1941. gada pavasarī boļševiki sāka pieminekli postīt. Tika nojaukta pieminekļa augšējā daļa — senlatviešu karavīra maska, tika iznīcināta ugunskrusta zīme un aizsmērēti uzraksti. 1950. gados turpinājušies pieminekļa postījumi. Atmodas laikā piemineklis tika atjaunots, ko veica Jēkabpils Pārvietojamās mehanizētās kolonnas amatnieki pēc vecām fotogrāfijām. Granīta akmens daļas tika izgatavotas Jēkabpils akmeņkaļu darbnīcās, bet karavīra masku granītā veidoja tēlniece Inta Berga. Piemineklis tika no jauna atklāts 1992. gada 18. novembrī.Pieminekļa arhitektoniskais ansamblis veidots kā divi pusapļi terases veidā, kas ir mūrēts no Daugavas dolomīta radzēm, kas izlauza pie Asotes. Sienas vidū atrodas granītā veidota daļa ar senlatvieša karavīra galvas atveidu, krustotiem zobeniem un tautiskiem ornamentiem, kā arī uzrakstu "KRITUŠIEM PAR TĒVIJU 1918-1920".
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (1)
Izdevējs: Rīga : Fotobrom