Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Ielas, Grāmatveikali, Jēkabpils (Latvija), Brīvības iela (Jēkabpils, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Jēkabpils. Lielā iela

Anotācija: Atklātnes kreisajā pusē redzams nams- V.Šņornieka grāmatnīca. Voldemāra Šņornieka grāmatu veikals bija viens no trijiem grāmatu veikaliem Jēkabpilī, kuri visi atradās pie Piektdienas tirgus laukuma (tagad Vecpilsētas laukums). Grāmatu veikals atradās Lielā ielā 93 un pastāvēja līdz Otrajam Pasaules karam. Veikalā tika pārdotas grāmatas, rakstāmrīki un skatu kartītes. Lielu daļu no skatu kartītēm, īpaši par Jēkabpili, veikala īpašnieks Voldemārs Šņornieks speciāli pasūtīja, lai pēc tam tās tirgotu savā veikalā. Tā, piemēram, viņš pasūtīja un labā mākslinieciskā kvalitātē lika izgatavot pastkaršu komplektu par 1931. gada plūdiem Jēkabpilī, kā arī komplektu ar Jēkabpils pilsētas skatiem. Mūsdienās šīs saglabājušās Voldemāra Šņornieka grāmatu veikala skatu kartītes ir kļuvušas par Jēkabpils dzīves un notikumu vēstures lieciniecēm. Brīvības iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums. Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Vecākajā piejamajā 1797. gada pilsētas plānā ir redzama Brīvības iela kā izveidojusies iela, gar laukuma ārējo malu ir redzama ekstensīvi apbūvēta, kuras no celtnēm brīvie zemes gabali tikuši izmantoti saimniecības vajadzībām. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, Īpaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija. 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Lielā iela bija nopostīta un par Lielo ielu sāka saukt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu — Mazo ielu (tagad Pasta iela). 20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela atgūst Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tiek pārdēvēta par Brīvības ielu. 1950. gados iela tiek pārdēvēta par Ļeņina ielu. Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Brīvības ielas nosaukums.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka