Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Ielas, Zirgi, Rūpnīcas, Ziema, Žogi, Kamanas, Elektriskās līnijas--Balsti un stabi, Krustpils (Jēkabpils, Latvija), Jēkabpils cukurfabrika, Rīgas iela (Krustpils, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Rīgas iela pie Krustpils cukurfabrikas

Anotācija: Rīgas iela ir Krustpils vēsturiskā centra daļa, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās izbūvi raksturo lineāra izbūve. Ielai ir kā vēsturiskā, tā arī sabiedriskā nozīmība. Rīgas iela vēsturiski veidojusies kā tirdzniecības iela. Apbūve daļēji ir saglabājusies, taču ļoti bojāti ir tās elementi kā ieliktie plastmasas logi, durvis, vairākas Latgales eklektikas sarkano ķieģeļu ēkas ir apmestas ar apmetumu. Šie postījumi galvenokārt tikuši veikti pēdējos desmit gados. Krustpils cukurfabrika, vēlāk, apvienojot pilsētas, to sauca par Jēkabpils cukurfabriku, bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā. Tā atradās Krustpils pilsētā), ceļa Rīga — Daugavpils malā. 1930. gadu sākumā Rīgā starp politiskajām partijām notiek cīņa par cukurfabrikas būves vietas izvēli. Krustpils variantu atbalsta Zemnieku savienība un Jaunsaimnieku frakcija, ko vada deputāts Krustpils miertiesnesis Lūkins. Krustpiliešiem ar iespējamo cukurfabrikas būvi saistās lielas cerības. Jau pirms valdības lēmuma pieņemšanas , pierādot savu dedzīgo atbalstu, apkārtnes zemnieki ar zirgu pajūgiem sāk vest granti uz iespējamo fabrikas celtniecības vietu un krustpiliešu neatlaidība uzvar. 1932. gada 11. februārī valdības koalīcijas vairākums dod atļauju fabrikas celtniecībai. Fabrika tiek uzcelta rekordīsā laikā, 6 mēnešos, to kvalitatīvi veic firma "Neiburgs un Ko". Cukurfabrikas svinīga atklāšana norisinās 1932. gada 22. oktobra rītā. Uz atklāšanu ierodas Ministru prezidents Marģers Skujenieks un valdības locekļi. Krustpils cukurfabrika kļūst par lielako pilsētas uzņēmumu. Cukura ražošana attīstās. Pirmajā sezonā diennaktī tiek pārstrādāts 600 tonnas biešu, no kā iegūst 1500 maisu cukura. Fabrika atbalsta zemniekus, atpakaļ atgriežot biešu graizījumus un bezmaksas dodot filtrkaļķus, bet pāri palikušos tūkstošus tonnu eksportē uz Vāciju, gūstot peļņu. Otrā Pasaules kara laikā, vāciešiem atkāpjoties, fabrikai tiek nodarīti lieli postījumi. Teik uzspridzināti divi katli un tvaika turbīnas, visas elektroiekārtas demontētas un aizvestas līdzi. 1944. gada 1. septembrī uzsākas remontdarbi un fabrikas atjaunošanas darbi, kas notiek atvaļināta kapteiņa Jāņa Alfrēda Bērziņa vadībā. Fabrika atsāk savu darbu jau pēc 5 mēnešiem, gan bez tvaika turbīnām, izmantojot Aiviekstes hidroelektrostacijas saražoto elektroenerģiju. Padomju gados fabrikas darbība attīstās un ražošanas apjomi pieaug. Ilgus gadus fabrikas direktors bija Pēteris Lazdiņš. 1999. gadā Jēkabpils cukurfabrika tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Pašlaik fabrikas teritorijā darbojas vairākas nelielas firmas, taču daudzi fabrikas korpusi ir pamesti un kļuvuši par graustiem. Teritorijā ir notikuši vairāki ugunsgrēki.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka