Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Atklātnes, Luterāņu baznīcu ēkas, Daugava, upe, Upes, Latvija, Viduslaiku pilis, Krustpils (Jēkabpils, Latvija), Krustpils pils (Jēkabpils, Latvija), Krustpils evaņģēliski luteriskā baznīca (Jēkabpils, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Kreicburga

Anotācija: Krustpils pils minētie celšanas gadskaitļi ir 1231. un 1237. gads. Pils tika saspridzināta 1577. gadā. Sākot ar 1622. gadu, pili labiekārtoja un papildus tika uzcelts kaļķu un ķieģeļu ceplis. Ziemeļu kara laikā pils tika daļēji nopostīta. 18. gadsimta pirmajā pusē, izmantojot vecos mūrus, tika uzcelta jauna ēka ar maziem stūra tornīšiem, kuriem bija barokāli kupoli. Krustpils pils vārtu tornim tika uzbūvēta jauna augšējā daļa. 19. gadsimta sākumā plašākas pils būvniecībai tika pieaicināts arhitekts Johans Dāvids Šulcs. Pils pirmajā stāvā ir redzami 18. gadsimta sākuma sienu gleznojumi. Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms. Vienu no četrām pagalma malām veido mūra sēta. Pirmo reizi rakstītos avotos Krustpils pieminēta 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Krustpils miests pieminēts arhibīskapa lēņu grāmatā 1511. gadā. Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920. gadā. Jēkabpils kā miests dibināts tikai 1670. gadā. Jēkabpils sastāvā Krustpils pilsēta iekļauta 1962. gadā. Līdz mūsdienām par Jēkabpili saglabājies stingrs abu Daugavas krastu dalījums – Krustpils labajā krastā Jēkabpils kreisajā
Krustpils evaņģēliski luteriskā baznīca (dibināta 1618. gadā) ir vecākais dievnams Jēkabpilī. Tagadējā pārbūvētā celtne ir veidota ampīra stilā. Baznīca ir ņemta valsts aizsardzībā un tiek uzskatīta par sakoptāko Valsts nozīmes kultūras pieminekli rajonā. Baznīca atrodas netālu no Krustpils pils pie Donaviņas ietekas Daugavā. Krustpils draudze dokumentos minēta jau no 1457. gada. Nikolauss Korfs 1618. gadā pie Krustpils pils uzcēla jaunu koka baznīcu, taču 1621. gadā zviedru karaspēks to nodedzināja. 1637. gada bija uzcelta vēl viena koka baznīca, taču 1656. gadā arī tā tika nopostīta. Arī trešā koka baznīca nepastāvēja ilgi. 1683. gadā Nikolauss Korfs lika uzcelt mūra baznīcu, kas tika pabeigta 1688. gada 11. jūlijā. 1750. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un baznīca izdega, taču drīz vien tā tika atjaunota. 1792. gadā J. K. Broce vairākkārtīgi bija zīmējis šo baznīcu un pili. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā baznīca jau bija galīgi nolaista, un 1818. gadā bija nolemts baznīcu pārbūvēt. Vecās baznīcas drupas nojauca, saqglabājot tikai veco zvanu torni, kuram klāt tika piebūvētas jaunās telpas. Darbus vadīja mūrnieks N. H. Bardoviks un namdaris M. Kardels. 1820. gadā jaunā baznīca tika pabeigta, taču tās iesvētīšana notika tikai 1824. gada 29. jūnijā. Lielākie celtnes remonti tika veikti 1848., 1868. un 1874. gados. 1. pasaules kara laikā baznīca tika sašauta un izpostīta. Baznīcas zvani tika aizvesti uz Krieviju. Baznīcas atjaunošanas darbus draudze pabeidza tikai 1924. g. 28. maijā. Ērģeles no jauna uzstādītas tika 1935. gadā. 1956. ērģeles tika labotas, taču 1966. gadā tās izdemolēja. Ērģeles atjaunoja igauņu ērģeļu būvētāji, un 1967. gada 28. maijā tās tika no jauna iesvētītas. 2005. gadā Krustpils baznīca tika iekļauta kultūras mantojuma sarakstā kā viens no sakoptākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka