Rīga. Miera dārzs, [193-]

Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Parki, Rīga (Latvija)

Anotācija: Miera dārzs starp Kalupes, Katoļu un Jēkabpils ielām Rīgā.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija, 12,1 x 17,9 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: R0411-d-3

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (3)

Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 6. marts, 10:47:48

Miera dārzs starp Kalupes, Katoļu un Jēkabpils ielām Rīgā. Miera dārza vēsture saistīta ar Rīgas pilsētas Brīviem kapiem (Frei Berggrabniss), ko Rīgas Jēzus draudzei 1773. gadā ierādīja Rīgas pilsēta. Kapos sāka apbedīt visu konfesiju piederīgos. Daļu kapsētas XVIII gadsimta sākumā, neskatoties uz reformātu un Rīgas rātskungu protestiem, sāka izmantot pie Romas Katoļu baznīcas piederošie. Kapus slēdza 1872. gadā un daļu pieminekļu pārvietoja uz vēlāk izveidoto katoļu nodalījumu. 1904. gadā Rīgas dārznieks G. Kufalts ierosināja vecos kapus pārveidot par pilsētas dārzu un izstrādāja projektu. 1905. gadā izveidoja celiņus, nākošajā 1906. gadā notika zemes nivelēšanas darbi un jauni stādījumi. 1907. gadā grantēti parka celiņi un ierīkotas divas trešdaļas apstādījumu. Šī gada vasarā dārzs tika atklāts publiskai lietošanai. 1909. gadā dārzs ieguva savu tagadējo nosaukumu „Miera dārzs” un bija iecienīts Maskavas forštates iedzīvotāju vidū. Tika uzcelts augļu un minerālūdeņu kiosks. Daļa veco pieminekļu bija salikti atsevišķā nodalījumā, bet daļa palikusi uz vietas. Vēlāk tos pārvietoja uz katoļu kapiem. 1910. gadā pie Jēkabpils ielas no dārza atdalīts zemes gabals Bērnu patversmes būvei. Maksimāli saglabājot iepriekšējos kapu stādījumus, izdevās izveidot dabiskas ainavas dārzu. Pēc Pirmā pasaules kara dārzs tika iznomāts Amerikas kristīgo jaunatnes savienībai „YMCA” un daļa dārza - Rīgas kājnieku pulka karavīru sporta vieglatlētikas treniņiem. Vairākas sabiedriskās organizācijas šeit rīkoja savus mītiņus un svētkus. 1928. gadā tika izstrādāts dārza pārveidošanas projekts. Tam pievienoja daļu katoļu baznīcas dārzeņu dārza zemes gar Jēkabpils ielu. Agrāk šeit bija tikai aleja pie Bērnu patversmes Jēkabpils ielā Nr. 19a. Dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks izstrādāja rekonstrukcijas projektu, kurā atkāpās no sākotnējās ieceres dārzā nerīkot skaļus pasākumus, paredzot tajā estrādi, bērnu rotaļu laukumus, vietas atpūtai zaļajā maurā un tml. Dārza mājā veica pamatīgu remontu. Šī ēka saistīta ar kapsētu vēsturi un ir vienīgā būve, kas saglabājusies. Spriežot pēc fasādes tipa tā celta ap 1820. gadu, iespējams vienlaicīgi ar ēku Katoļu ielā 14 (celta 1814. gadā). 1929. gadā izbūvēja seklu bradājamo baseinu. Priekšpilsētas bērniem karstajos vasaras mēnešos nebija iespējams baudīt ūdens peldes Jūrmalā vai citur. Tā viņiem tika rādīta iespēja izklaidēties pilsētas nomalē.Miera dārzu atklāja 1930. gadā jūnijā. Tā centrālo ieeju no Katoļu ielas rotāja R. Maura skulptūra „Memento Mori” (atceries par nāvi) kā simbols vecajiem Brīvajiem kapiem. 1930. gadā uzbūvēja koka estrādi pēc arhitekta O. Tīlmaņa projekta, bet 1931. gadā kiosku pēc arhitekta A. Birznieka

Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 16. augusts, 15:34:10

God. V.Eichenbauma kungs! Vai ar "Berggrabniss" jāsaprot vārds "Begräbnis" vai kas cits? Un vēl - arī anotējumā būtu jāprecizē "YMCA" latviskais nosaukums - Jaunekļu kristīgā savienība (ne kristīgo jaunatnes savienība)un šajā nosaukumā nav vārds "Amerikas".

Ginta Zalcmane 2013. gada 1. septembris, 11:42:43

Paldies par labojumu.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.