Vieta: Sarkaņu pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Krogi, Ziema, Biksēres muiža (Libes muiža) (Latvija), Biksēre (Madonas novads, Latvija)

Anotācija: Biksēres muiža (Lybei Hoff, Lybienhoff; latviešu — Biksēris, Libes muiža) senāk piederēja Teodoram Patcam. 1583.gadā viņš zaudēja muižu ritmeistaram Henrikam Ramelam. Šajā gadā Libes muižapirmo reizi minēta rakstos. H.Pamels 1594.gadā 19.augustā par 10500 markām pārdeva muižu Kasperam Plāteram. 1596.gadā Bērzaunes barons Johans Tīsenhausens pārdeva šo pusmuižu Johannam Vīgantam, kurš to savā īpašumā ieguva tikai 1615.gadā. Domājams, ka leitnants Vilhelms Burhovdens bijis Vīganta znots, kam 1625.gada 29.augustā Gustavs Ādolfs piešķīris Biksēri kopā ar Vilkenpāli, un 1631.gadā 7.jūlijā zem Norkepinga lēmējtiesas šis īpašums ticis apstiprināts
Pēc V.Burhovena nāves pusmuižu mantoja viņa dēls Valters Burhovdens, kuram tā piederēja redukcijas laikā. Viņš atstāja mantojumā savam dēlam tiesas priekšsēdētājam Kristofam Reinholdam Burhovdenam, kurš šo muižu pēc 1738.gada nodeva majora Vitena jaunlaulātajai meitai Katarinai Elizabetei.1764.gada 21.maijā par labu savam znotam majoram Henriham Johannam Rukštelim. Katarina Elizabete par 700 tāleriem atteicās no savām tiesībām uz šo muižu
1804.gada 2.jūlijā pēc zemnieku likumu izdošanas par 25100 tāleriem pusmuižu pārņēma viņa dēls leitnants Johanns Georgs Ruktšilers, kurš to 1816.gada 23.februārī par 35082 sudraba rubļiem un 52 kapeikām ieķīlāja atraitnei Elizabetei Magnusai, dzimušai Štengerei. Viņa to 1820.gada 26.oktobrī likumīgā ceļā piešķīra savam otrajam vīram prieķšsēdētāja kolēģim Hofrātam Rūdolfam Nojendālam, kuram šo ēku pierakstīja 1821.gada 10.novembrī
1824.gada 20.janvārī (kor.1824.gada 3.februārī) Lesteri ieķīlāja to par 32470 sudraba rubļiem. Viņu znots Johanns Eduards Magnuss 1837.gada 29.aprīlī par 42970 sudraba rubļiem atpirka šo pusmuižu savai mātei, kura to pierakstīja 1837.gada 3.maijā. Šī pati Biksēres pusmuiža sakarā ar mantošanas tiesībām nonāca viņas dēla draudzes tiesneša Johanna Eduarda Magnusa īpašumā, kuru 1846.gada 26.aprīlī (ar Nr.1014), 1847.gada 14.februārī (ar Nr.2023,kor.1847.gada 18.maijā) Līvzemes tiesa apstiprināja
Biksēres pusmuižā bija pašiem savs krogs, tagad tur atrodas dzīvokļi, kā arī no muižas galvenās ēkas uz leju atradās tenisa kortu laukums, kura vietā tagad ir uzcelta Biksēres estrāde. Pusmuižas dzīvojamai ēkai bija smieklīga lieluma tornis, kurā atradās skatu laukums
Ilgākie Biksēres pusmuižas īpašnieki ir bijuši Magnusu dzimtas pārstāvji jeb Magnūži, kurus piemin vienīgi ar ļaunu. Toties lielmāti piemin ar labu, jo viņa esot bijusi ne vien izpalīdzīga, bet arī skaista un draudzīga ar iedzīvotājiem. Vecā Magnūža laikā pārvaldnieks bijis Jānis Stalbovs, kas pēc cilvēku atmiņām ir bijis liels dzērājs.Pēc nāves Magnūzis tika apbedīts Biksēres pils parkā, arī vēl tagad ir saglabājusies šī kapu vieta. Netālu atrodama ir arī medību suņu kapu vieta
Priekšplānā Biksēres muižas krogus ēka, tālāk muižas kungu māja.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Andris Trecaks

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka