Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Celtnes, Arhitektūra, dzīvojamo ēku, Aristīda Briāna iela (Rīga, Latvija)

Anotācija: Gruntsgabals ar tagadējo adresi Aristida Briāna ielā 3 līdz 20. gadsimta 20. gadiem bija daļa no plašā gruntsgabala Nikolaja (vēlāk Krišjāņa Valdemāra) ielā /71/, bijušais dārzniecības īpašnieku Vāgneru (Wagner) ģimenes īpašums, 30. gados tabakas rūpnieka S. Maikapara īpašums. K. H. Vāgnera savrupmāja celta 1876. gadā, arhitekta R. Pflūga projekts, rekonstruēta 1930.-1931. gadā pēc arhitekta A. Trofimova projekta. 20. gados šajā namā atradās Lielbritānijas sūtniecība (no 1930. gada Jura Alunāna 5) un sūtņa dzīvoklis, 20. gados tur dzīvoja inženieris-arhitekts Erihs Gramcs (Gramtz), 30. gados - Dr. iur. Horacijs Bernhards Maikapars un rūpnieks S. Maikapars. Vācu okupācijas laikā namā dzīvoja Rīgas oberbirģermeistars /lielvecākais/, agrāk a/s "Rīgas Unions" direktors Hugo Vitroks (Wittrock), kurš agrāk dzīvoja šīs ielas 9. namā. Padomju okupācijas laikā pēckara gados namā bija apmeties Baltijas kara apgabala pavēlnieks I. Bagramjans. Vēlāk namā ierīkoja LPSR Ministru padomes reprezentācijas un dzīvojamās telpas augstāko viesu uzņemšanai (tur mitinājušies Ņ. Hruščovs, J. Brozs Tito, Dž. Neru u. c.). 90. gadu 1. pusē baņķiera A. Laventa īpašums, vēlāk nams ieķīlāts un to pārņēma a/s "Ventspils nafta", namā ierīkojot reprezentācijas telpas. 90. gadu sākumā, pirms pārcelšanās uz Rīgas pili, tur atradās Valsts prezidenta G. Ulmaņa rezidence. 2010. gadā nama īpašnieks a/s "Latvijas kuģniecība" to iznomāja Japānas vēstniecībai, namā atrodas Japānas vēstnieka rezidence. [avots: R.Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Roberts Johansons

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: F-834

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka