Vieta: Bebrenes pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Altāri, Bebrenes pagasts (Ilūkstes novads, Latvija), Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca (Latvija)

Anotācija: Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīcas arhitektūrā jaušamas klasicisma stila iezīmes. Tā būvēta no 1797. līdz 1883. gadam. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazareti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aizmūrēja, tā saīsinot mazākus. Prāvesta St. Matīsa laikā (1934. – 1938.) baznīcai uzlika jaunu skārda jumtu, izkrāsoja, salaboja žogu. Šis remonts izmaksāja aptuveni 1000 latu. Prāvests A.Gabris baznīcu no ārpuses nobalsināja. Prāvests. B.Mortukāns baznīcas dārzā uzcēla nelielu koka plebāniju un prāvests L.Kozlovskis 1974. gadā to no ārpuses nokrāsoja, bet 1975.gadā izraka aku. Baznīcas dārzu iežogo zems akmeņu mūra žogs ar akmens kāpnēm pie ieejas vārtiem
Baznīcas ēka ir vienas jomas celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Arī dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no mūra, ar 6 pīlāriem, starp kuriem atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Ievērību pelna 3 altāri. Galvenais altāris veidots baroka stilā, virs pīlāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti eņģelīši. Savukārt katram sānu altārim ir divi pīlāri. Pa labi no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris, kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris. Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krusta ceļa svētbildes. Tajās, saskaņā ar Evaņģēlijā teikto, ir attēlotas Sv. Kristus ciešanas, sākot ar Pestītāja notiesāšanu, līdz pat viņa nāvei pie krusta. Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras būvētas 19. gadsimtā un kalpo arī mūsdienās
Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā. Lielākais no zvaniem tika liets 1938. gadā, bet par mazāko ziņas nav saglabājušās. Baznīcas dārzā apbedīti divi prāvesti – Antons Sarko (1872-1920) un Sigismunds Pipinuss (1885-1930). Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka