Vieta: Cēsu pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Cēsis (Cēsu novads, Latvija), Latvija, Vīrieši, Sievietes, Portreti, Matīsu dzimta, Eglīšu dzimta, Eglītis, Ansis Jūlijs, 1906-1958, Eglīte, Jautrīte, 1911-1998

Anotācija: Fotogrāfa Gotlība Matīsa Otto dēla (1878-1944) otrā meita Jautrīte (1911-1998) ar vīru agronomu-selekcionāru Ansi Eglīti Jāņa dēlu (1906-1958) Cēsīs.
Agronoms-selekcionārs Ansis Eglītis (Cēsu pilsētas draudzes baznīcas grāmatā - Hanss Juliuss Eglit) dzimis 1906. gada 21. septembrī Cēsīs. Tēvs rūpnieks-namdaris-tirgotājs Jānis Eglītis (1874-1922), māte Karolīne Elizabete (dzimusi Šloss) (1883-1924). Ģimenē vēl jaunākie brāļi Paulis (1907-) (vēlāk rūpnieks-tirgotājs, Valters (1909-), Ernests (1912-) un māsa Velta (1917-).
No 1945. līdz 1948. gadam Ansis strādā par agronomu Duntes pagasta "Bangās", Limbažu pusē. Kopš 1949. gada ar ģimeni dzīvo Cēsu apriņķa Priekuļos un strādā par agronomu-selekcionāru Priekuļu Selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Agronoms-selekcionārs Ansis Eglītis izveidoja nebirstošu zirņu formu 'Tenax', kuru uzlabošanu turpinājis. Ģimenē dzimuši seši bērni – Uldis (1934-2011), Andris (1936-2015) - 10 gadu vecumā pildījis sakarnieka uzdevumus starp māti Jautrīti un Vaidavas nacionālajiem partizāniem-mežabrāļiem, Māra (1938-1998) - vēlāk Salaspils Nacionālā botāniska dārza agronome-selekcionāre izveidojusi upeņu šķirni 'Māra' u.c., Valdis (1941-1941) un dvīnīši Guntis un Gunta (1945-1945).
Ansis Eglītis – agronoms-selekcionārs mācījies no 1916. līdz 1918. gadam privātskolā Cēsīs, no 1918. līdz 1919. gadam Longīna Ausēja ģimnāzijā Cēsīs, no 1920. līdz 1922. gadam Cēsu Valsts ģimnāzijā. 1922. gada 12. maijā 47 gadu vecumā mirst Anša tēvs Jānis Eglītis. Ansis vēl 15 gadu jauns pusaudzis. Pēc diviem gadiem 1924. gada 12. maijā mirst Anša māte Karolīne Elizabete (dzimusi Šloss) 41 gadu vecumā. No 1922. līdz 1926. gadam Ansis mācās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Kopš 1929. gada studēja Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē. Salaulāts 1933. gada 30. septembrī ar Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa (1878-1944) meitu Jautrīti Matīsu (1911-1998). 1935. gadā studijas pārtrauca ģimenes pieauguma dēļ. No 1934. līdz 1940. gadam ticības mācības skolotājs Cēsu amatniecības skolā. Padomju okupācijas laikā 1941. gada aprīlī un maijā strādā par sētnieku tēva būvētajā, nacionalizētajā mājā Cēsīs, Dārza, tagad Bērzaines ielā 28. Vācu okupācijas laikā Ansis saimniekoja sievas tēva fotogrāfa Gotlība Matīsa lauku saimniecībā Valmieras apriņķa Vaidavas pagasta "Kaulēnos".
1946. gada 12. augustā 18:00 bars bruņotu čekistu aplenc Vaidavas "Kaulēnu" mājas un veic kratīšanu. Mājās nacionālais partizānis-mežabrālis Imants Hagendorfs, Anša sieva Jautrīte Eglīte ar vecāko māsu Skaidrīti Matīsu (prec. Āboliņš) (1910-1975), jaunāko māsu Amandu Matīsu (vēlāk Apsīte) (1926-1994), māti Amāliju Matīsu (G[J]enškinu) (1889-1968) un mazajiem bērniem Uldi, Andri un Māru. Imantam Hagendorfam izdodas izrauties no čekistiem caur aplenktās mājas verandu. Mazo bērnu un ģimenes tuvinieku klātbūtnē Anša sievu Jautrīti Eglīti (Matīsu) Valmieras čeka arestē un iesloga Valmiermuižas cietumā par Vaidavas nacionālo partizānu-mežabrāļu, īpaši Imanta Hagendorfa slēpšanu un atbalstīšanu.
Agronoms-selekcionārs Ansis Eglītis miris 1958. gada maijā 51 gadu vecumā. Apbedīts 5. maijā, Bērzaines kapsētā, Cēsīs.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Gotlībs Matīss

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka