Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Parki, Jēkabpils (Latvija)

Anotācija: Pilsētas parks, mūsdienās Strūves parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, netālu no Jēkabpils ģimnāzijas. Parku norobežo Brīvības, V. Strūves, R. Blaumaņa un Pļaviņu ielas. Parka kopējā platība 1,2 ha un tam piegulošās ielas nosaukums ir Strūves iela, godinot izcilā ģeodēzista un astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves paveikto. Strūves parks bija bagāto pilsētas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta jau senos laikos. Parkā spēlējis orķestris, darbojies restorāns un bieži uzstājušies ceļojošie akrobāti. Ieeja parkā bija par maksu. Tas bija laikā, kad to sauca par Kroņa dārzu, vēlāk par Jēkabpils pilsētas dārzu. Retais no pilsētniekiem zināja, ka vienā no dārza stūriem atrodas necils akmens, kas Jēkabpils vārdu padarījis pazīstamu ģeodēzijas zinātņu pasaulē. Tas ir Strūves ģeodēziskā meridiāna loka punkts- Somu līča- Daugavas mērījumu galapunkts. Mērījumus Tērbatas universitātes profesors Vilhelms Strūve Jēkabpilī veica 1826. gadā no 16. maija līdz 14. jūlijam. 1931. gadā, vietā, kur stāvēja ekspedīcijas mērinstruments, uzstādīja piemiņas akmeni "Strūves astronomiskais punkts. Novērots 1826. gadā. Atjaunots 1931. gadā". Meridiāna loks tika nosaukts par Strūves loku, tāpēc var teikt, ka pilsēta atrodas uz Strūves meridiāna. Krustpilietis Kārlis Skaubītis , nākamais kara lidotājs, 1911. gada vasarā demonstrēja virs Kroņa dārza kokiem lidojumu ar gaisa balonu, kas pildīts ar uzkarsētu gaisu. Padomju gados parks tika iesaukts par Puškina parku un rekonstruēts - iekārtoti soliņi un celiņi noklāti ar betona plāksnēm. Parkā, Daugavas pusē, tika uzstādīts A. Puškina krūštēls (tagad nojaukts). Pēc Atmodas 1992. gadā parku pārdēvē par Strūves parku.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Izdevējs: Rīga : Fotobrom

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka