Vieta: Alojas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Ūdensdzirnavas, Arhitektūra--Detaļas, Drupas, Priežu dzimta (Alojas novads (Latvija)), Alojas pagasts (Alojas novads, Latvija)

Anotācija: Alojas pagasta Stābeģu novada Īģes upes Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavas. Dzirnavu īpašnieki-melderi Mārcis Priede (1854-1928) un dēls Pēteris Arnolds Priede (1885-1948).
Pēteris dzimis Alojas draudzes Stābeģu muižas Krogzemju dzirnavās dzirnavnieka Mārča Priedes Pētera dēla (dzimis 1854. gada 18. septembrī – miris 1928. gada 1. augustā) un mātes Marijas (dzimusi Ampermane) ģimenē 1885. gada decembrī. Pirmais bērns septiņu bērnu ģimenē. Otrais bērns Kārlis Verners (dzimis 1887. gadā), 3. Anna Elizabete (dzimusi 1889. gadā), 4. Jēkabs Reinholds (dzimis 1890. gadā), 5. Mārtiņš Arvīds (dzimis 1895. gadā), 6. Jānis Ludvigs (dzimis 1896. gadā) un 7. Vera Antonija (dzimusi 1898. gadā).
Priedes ir sena dzirnavnieku dzimta. Melderis Pēteris Priede dzirnavas īpašumu mantoja no tēva Mārča Priedes Pētera dēla (1854-1928). Pētera vecaistēvs - dzirnavnieks senjors Pēteris Priede (1827-1935).
Īģes upes Korgzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavas un akmens dambis ar uzstādinātu ezeru atradās 7 km no Alojas Īģes upes krastā un 9 km no ietekas Salacā. Priedes dzimta Alojas draudzes Stābeģu muižas Krogzemju ūdensdzirnavās iebraukuši 1873. gada 20. aprīlī no Burtnieku draudzes. Tad Pēterim Priedem 29 gadi, sievai Ilzei - 22 gadi, bērniem Marijai 15 gadi, Jānim 11 gadi un Pēterim 9 gadi. Dzirnavnieks (vēlāk dzirnavu mantinieks) Mārcis Priede dzimis Burtnieku draudzē 1854. gada septembrī.
1924. gada 8. novembra avīzē "Nedēļa" Nr. 49 minēts, ka "Dzirnavās jau 55 gadus saimnieko Priedes ģimene". 1885. gadā Stābeģu pagasta tiesas protokolos minēts melderis Pēteris Priede (1827-1935) un ezers. Dzirnavas ir nodegušas, bet tās atkal atjaunotas. Pēdējā dzirnavu celtne uzbūvēta 1893. gadā. 1906. gadā uzbūvēts pārplūdes tipa regulējošais aizsprosts-betona dambis. 1916. gadā uzstādīja vertikālo turbīnu, kas saņēma ūdens spēka enerģiju un lika darboties dzirnavu agregātiem. Tika darbināti trīs graudu malšanas gaņģi miltiem un putraimu gaņģis. Smalkāko miltu iegūšanai bija uzstādīts horizontāli rotējošs siets. Kad nebija malēju, šeit gaterī zāģēja dēļus un sagatavoja citus kokmateriālus. Vēlāk dzirnavās tika uzstādīts līdzstrāvas ģenerators ar 40 ZS jaudu, kas deva apgaismojumu dzirnavas blakus esošajām dzīvojamām telpām. Šeit Īģes upe bija ar kritumu un 60 m garais slīpas virsmas betona dambis. Slīpā virsma kalpoja pārtecei, galvenokārt pavasara palos. Ūdens kritums 4m. Dambis regulāri noblietēts ar māliem. Lai ūdens dzirnavu ezerā atjaunotos, katru gadu atvērās slūžas un ūdens nolaists. Laikā, kad darbojas miltu gaņģi, gateris un it īpaši putraimu ģaņģis, ūdens caurlaide bija ļoti spēcīga. Pēc stiprām lietusgāzēm vai pavasaru palu laikā atvēra tā saucamo "Velna aci" - brīvslūžu atveri apmēram 2m augstu un 1,5m platu, kas ierīkota dambja otrajā galā uz Krogzemju krejotavas pusi. Skaistais dzirnavu ezers bija bagāts ar zivīm, bet vasarās ziedēja baltas un sārtas ūdensrozes.
No 1922. gada 15. jūlija Īģes upes Krogzemju dzirnavas ir ilggadīgā meldera Mārča Priedes Pētera d. (1854-1928) īpašums. 1924. gada lielie pavasara plūdi izskalo un izgāž dambi, bet jau 1926. gada novembrī tiek atjaunots. Dzirnavās darbojas gateris-veic koka apstrādes darbus. 1928. gada 1. augustā mirst dzirnavu īpašnieks Mārcis Priede Pētera d. un dzirnavas pēc 1828. gada 26. marta Valmieras notāra E.Klingenberga sastādītā testamenta pāriet dēla Pētera Priedes Mārča d. īpašumā. Priedes dzimtas īpašums sastāv no 58,5 ha zemes, 3 dzīvojamām mājām, dārza māju, 2 kūtīm, klēts, 2 šķūņiem un ūdensdzirnavām zem viena jumta ar dzīvojamām istabām. Pēc Padomju komunistu okupācijas Priedes īpašumu atņem. Pēteris Priede turpina strādāt dzirnavās par melderi, bet jau 1948. gada 1. augustā mirst.
Okupācijas periodā meldera amatā strādā Lejiņš. Viņa sieva dzirnavu veikalā. Tad traģiski iet bojā dzirnavnieks Lejiņš, kuru ierauj dzirnavas rats. Vēlāk veikalā strādā Skaidrīte (Macuto) Timermane Arnolda meita no "Veckrogzemniekiem".
Ir 1949. gada 25. marts. Darba nedēļas nogale piektdiena. Krogzemju dzirnavās maizes abrā rūgst mīkla maizes cepšanai. Tai pat dienā Vīķu 4 gadīgajā skolā čeka (NKVD) arestē cepējas Bertas 11 gadīgo meitu Mirdzu. Tad dzirnavās arestē māti Bertu Priedi un viņas 9 gadīgo dēlu Mārtiņu. Maize paliek neizcepta... !!! Ģimeni aizved līdz Alojas Kultūras namam (bijušajam Biedrību namam). Tur saved visus pagastā arestētos un nākošajā dienā no Valmieras stacijas lopu vagonos moku un pazemojumu ceļš līdz Sibīrijai-Tomskas apgabalam, Asinas rajonam. 1955. gada lielie plūdi izskalo un izgāž dzirnavas dambi. 1960. gadā dambis sagāžas, un tas vairs netiek atjaunots. Vēl šodien no Krogzemju (Krogzemnieku) ūdens dzirnavām ir saglabājušās akmens mūra sienas fragmenti, aizsprosta pārpalikumi un dzirnakmens. Vienīgā ēka, kas saglabājusies, ir pēc kara uz Alojas slimnīcas dārzu pārvestā vasaras mājiņa. Priedes dzimta Krogzemju dzirnavās saimniekojusi 85 gadus - no tiem 20 bijis privātīpašums.
Priedes dzimtas Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavu melderi un īpašnieki apglabāti Alojas kapsētas Priedes dzimtas nodalījumā. Dzimtas veidotais kapakmens atvests no Īģes upes dzimtajām Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavām.
Alojas draudzes Stābeģu muižas teritorijā dzimis Jēkabs Krogzemis (1810.VII - 1889.X) - latviešu dzejnieka, pedagoga, publicista, pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudēja Ausekļa tēvs (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis) (1850-1879). Šīs Īģes upes Krogzemju (Krogzemnieku) vieta devusi dzejnieka dzimtai uzvārdu - Krogzemis.
Vietas nosaukumu attīstība no 1875. - "Krogusvieta" > "Kroguzeme" > "Krogzemji" > "Krogzemnieki".

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valdis Apsītis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 2 digitālās fotogrāfijas

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka