Jānis Kaužens un viņa sieva Marija Kaužens (dzimusi Vītiņa), [19--]

Vieta: Mazsalacas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Kāzas, Kāzu tērps, Galdauti, Kāzu fotogrāfija, Mazsalacas pagasts (Mazsalacas novads, Latvija), Vītiņu dzimta

Anotācija: Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Pimpu" mājas saimnieks-īpašnieks Jānis Kaužens Anča dēls (188?. - miris 1931. gada 5. jūlijā) kāzu dienā. Pēc vīra nāves mājas "Pimpi" 1937. gada 5. jūlijā pāriet sievas Marijas Kaužens (dzimusi Vītiņas) Teņa meitas īpašumā. Marija Kaužens (Vītiņa) Teņa meita dzimusi 1881. gada 14. martā - mirusi 1950. gada 20. martā.
Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Jaunais pāris, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (3)

Valdis Apsītis 2017. gada 4. oktobris, 14:58:00

***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.

Valdis Apsītis 2017. gada 4. oktobris, 16:11:03

*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.)

Lilita Rašmane 2017. gada 6. oktobris, 14:19:56

Paldies par informāciju.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.