Vieta: Penkules pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Biedrības, Bērni, Svētki, Militārās uniformas, Penkules pagasts (Dobeles novads, Latvija), Prezidenti, Kviesis, Alberts, 1881-1944, Ramaņu dzimta

Anotācija: Pirmajā rindā no labās puses: Žanis Liniņš, Jēkabs Kviesis (prezidenta A. Kvieša tēvs), Vilis Ramanis, kāds no Rīgas, Alfrēds Brīvkalns, prezidents Alberts Kviesis, mācītājs Gulbis, tad trīs nezināmi cilvēki, Anna Brīvkalne, Paula Sakne. Kreisajā pusē stāv Jānis Neilands (aizsargu uniformā) un Kārlis Kuģis. Panākusies ejā, aiz prezidenta - Vita Ramanis. No Vitas pa labi sēž Eduards Līcis. Priekšā pa kreisi - muzikantu galds. Eduards Līcis, Penkules pagasta vecākais vācu okupācijas laikā, savās atmiņā par prezidentu Kviesi raksta: "Kviesis nav dzimis penkulnieks. Viņš dzimis kaimiņu - Tērvetes pagastā. Viņa tēvs, Jēkabs Kviesis, gan kādu laiku pildījis pagasta sekretāra pienākumus arī Penkulē. Savas mājas, Penkules pagasta "Vecvagares", prezidents nopirka ap 1926. gadu. Mājas bija nolaistas, bet prezidents tās pārvērta par priekšzīmīgām - ar staltu dzīvojamo ēku un apkārtnes izdaiļošanu. Mājas saimniecību izrentēja. "Vecvagares" prezidenta laikā kalpoja kā vasaras mītne, kur viņš parasti pavadīja nedēļas nogales. Līdz Penkules stacijai viņu atvizināja salonvagons, kas stacijā uz blakus sliedēm viņu sagaidīja atpakaļbraucienam. Penkules policists Rozenfelds, ļoti gara auguma vīrs, bija prezidenta miesassargs no un uz staciju. Prezidents Kviesis bija pati vienkāršība un sirsnība. Tādēļ gandrīz jau izveidojās sacensība, viņu aicinot kā viesi dažādos, ģimenes, māju un sabiedriskos godos. Viņš labprāt piedalījās. Visi viņu cienīja. Kvieša kundze pagasta sabiedrībā nerādījās. Kara laikā, kad krievu armija nāca aizvien tuvāk pagasta robežām, pagasta pašvaldība lūdz Kviesi ievākt informāciju par stāvokli no viņam pazīstamām, augstāk stāvošām vācu amatpersonām. Lai to izpildītu, Kviesis vairākkārt brauca uz Rīgu. Pēc pēdējā brauciena viņš vairs neatgriezās - fronte viņam nogriez atpakaļceļu. Savu dzīvesbiedri pēc tam viņš vairs nesatika. 1944.gada 28.jūlijā, savrup no pagasta bēgļu masas, Kvieša kundze bija devusies uz Liepāju. Vācu iestādes bija devušas viņai iespēju aizbraukt uz Vāciju. Kviesi pašu Rīgā, kāpjot uz kuģa, izbraukšanai uz Vāciju, pārsteigusi trieka. Tas bija 1944.gada 9.augustā; bēgļi-penkulnieki jau atradās Nīkrāces pagasta robežās. Prezidenta nāve bēgļu jau tā drūmo sajūtu sabiezināja vēl vairāk. Liktenis bija lēmis viņam palikt dzimtenes smiltājā"..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vita Ramanis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka