Vieta: Valmiera
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Valmiera (Latvija), Ielas, Sievietes, Rīgas iela (Valmiera, Latvija), Portretu fotogrāfija
Anotācija: Attēla īpašnieces Sarmītes Rudzītes vecmāmiņa Emma Jātniece (no labās puses) ar draudzeni (vārds, uzvārds nav zināms) pastaigā pa Rīgas ielu Valmierā 1939. gadā.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Sarmīte Rudzīte
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (5)
-
Andris Valdmanis 2018. gada 15. novembris, 11:51:03
-
-
Armands Strauja 2018. gada 23. novembris, 19:44:46
-
-
Jānis Prauliņš 2018. gada 23. novembris, 22:08:01
-
-
Armands Strauja 2018. gada 7. decembris, 08:16:09
-
-
Armands Strauja 2018. gada 7. decembris, 08:26:08
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Draudzene attēlā ir mana māte Velta Dukure(1914-2001).Viņa iebrauca Valmierā trīsdesmito gadu otrajā pusē no vecāku mājām "Bedrītes" Dikļu pagastā .Visu turpmāko dzīvi pavadīja Valmierā un strādāja pilsētas slimnīcā par sanitāri.
Lai gan personas, vieta un "sižets" ir sakritīgs, spriežot pēc attēlā redzamo sieviešu apģērba, pieņēmums, ka šī bilde datējama ar to pašu datumu, kas norādīts uz citas šī portāla lietotāja publicētās fotogrāfijas (http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/44136/), visdrīzāk kļūdains.
Armand, sievietes taču mīl pārģērbties, un tas ir ļoti ātri izdarāms, ja dzīvesvieta ir pilsētā, kur pastaigājas. :D
Noprotu, ka jokojat. Jāņem vērā un jāizprot šāda tipa fotogrāfiju radīšanas apstākļi. Nereti fotogrāfi, visai mazo ienākumu palielināšanas nolūkos, "ietu ielās", nostādītu kameru uz ietves, gaidītu nejaušu subjektu ienākšanu kadrā līdz noteiktam fokusa attālumam, vispirms pēc skata zibenīgi izvērtējot attiecīgo subjektu iespējamo maksātspēju, un tad tos nobildētu. Tad šos cilvēkus uzrunātu, iedotu lapiņu ar fotosalona adresi un kārtas numuru vai kādu citu atzīmi pēc kuras identificējama konkrētā tikko uzņemtā bilde vai bildes, ar cerību, ka šie potenciālie klienti atnāktu bildi apskatīt un visdrīzāk to arī nopirktu, tādējādi monetizējot šo ielu fotogrāfēšanas darbību. Uz šādām fotogrāfijām bieži noradīts arī konkrēts datums. Parasti bildē tie ir vairāki cilvēki, kas palielina iespēju, ka fotogrāfija tiktu izpirkta par kopēju piemiņu, kā arī tie būtu vairāki eksemplāri.
Pēc šajā konkrētā fotogrāfijā fonā redzamajiem bērniem pieļaujams, ka fotogrāfs attiecīgajā vietā stāv kādu laiku, katrā gadījumā ir bērnu pamanīts un viņu interesi noturošs. Tolaik privātpersonām bija gaužām maz 'candid' žanra fotogrāfijas, tās ir nepozētas bildes, subjekti ir darbībā un šķietami nav gatavi foto mirklim. Tādas parasti ir reportāžu foto liecības, kas tiek publicētas laikrakstos vai arī retas ģimenes, kurās fotoaparāts ir ikdiena un tiek fiksētas sadzīviskas ainas. Savādāk, foto mirklim parasti tiek pozēts, tas ir gaidīts.