Rīga. Māras dīķis, [190-?]

Vieta: Rīga

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Dīķi, Laivas un laivošana, Žogi, Govis, Rīga (Latvija), Zēni, Ūdenstilpes

Anotācija: Bij. Marijas /Māras/ dzirnavu ezers /dīķis/. "Uz vakariem no "Arkādijas" guļ Māras-Dzirnavu ezers, kurš Rīgas vēsturē daudzkārt pieminēts kā bruņotu sadursmju un kauju vieta. Jau 1226. gadā šeit bija uzceltas Rīgas bīskapa dzirnavas, bet 1245. gadā pie tām notika pirmā kauja ar uzbrucējiem leišiem. [Lancmanis Z., Šalfejevs B., Novoselovs J. Rīgas vārtos. R., 1933, 39. lpp.] Tagad [20. gadu sākumā - R.Z.] redzami mūri no dzirnavu ēkas, kas varētu būt celta 18. gadu simtenī, jo slavenā kultūras pieminekļu ziņu un zīmējumu vācēja Joh. Brotces manuskriptos ir šo dzirnavu skats no 1785. gada. Vēl nesen uz ēkas bij redzams pilsētas ģerbonis. [Lancmanis Z. Rīga. IV R., 1924, 32. lpp; sk. arī Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 2. sēj. R., 1996, 232.-236. lpp.]
Dzirnavas atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīka - mākslīgi veidotā dzirnavu ezera; tās darbojušās vēl 20. gs. sākumā (1902. gadā dzirnavās uzstādīts jauns tvaika dzinējs graudu malšanai). Dzirnavu ēka nojaukta 20. gados, rekonstruējot līdzās esošo Altonavas, Friča Brīvzemnieka ielas un jaunprojektētās Māras alejas krustojumu. 20. gadu vidū dzirnavu ezers ticis nolaists ar nolūku tā dūņas izmantot augsnes mēslošanai; vēlāk tas no jauna uzstādināts un izmantots arī kā zivju audzētava. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
Māras dīķa krastā, Mārupes ielas pusē, kopš 20. gadu beigām darbojās pilsētas peldētava; tur bijusi koka ēka peldētāju ģērbtuvēm un pilsēta algojusi īpašu peldētavas uzraugu (peldētava slēgta 1959. gadā). Tur atradās arī laivu izīrēšanas vieta, bet ziemās - slidotava. Māras dīķa peldētavu, turpat netālu Indriķa ielā dzīvodams, bieži apmeklējis rakstnieks Antons Austriņš, kurš kādā no Rīgai veltītajiem tēlojumiem sūrojas, ka pilsētas valde rudens pusē slēgusi peldētavu, "bet ūdens pašlaik kā dzīvības balzāms". Legālu peldu iespēju meklējumos autors dodas uz slēgto peldētavas ēku. "Izdzirdis soļus aiz durvīm, pieklauvēju. [...] Beidzot durvis atslēdz vecs vīrs, paziņodams, ka stingri aizliegts ielaist. Jau vairāki šorīt esot izdauzījušies. Lai ejot pie sētnieka. Aizeju gar garo peldētavas ēku pie sētnieka. Tur tas pats dievs. Stingri noteikts, ka nedrīkst laist nevienu pašu. Tālab i šis pats vairs nepeldoties, lai nedomātu, ka kādu ielaidis. [...] Griežos atpakaļ svētās dusmās un nelokāmā apņēmībā tikt ūdenī, jo es nomanu pie sevis viņa dzīvinošo spēku. Eju apkārt pie laivu izīrētāja veco sudmalu stūrī un paņemu laivu, lai pārceltos viņā malā. Pašlaik zvana baznīcā uz dievvārdiem. Vecais krusttēvs atraisa laiviņu, novēlēdams labu izdošanos. Ezers spīd kā stikls, melni rāms. Gāgā tikai kaut kur zosis un pīles. Vieglis miglas šķidrauts dūmo vēl pār ezeru, pār kuru veci vītoli izpleš savus zarus, it kā gribēdami satikties. Uz ūdens patlaban tāds miers, ka es jautāju Dievam, vai netraucēšu viņu šinī brīdī, saceldams viļņus spožā līmenī. "Nē, dēls," atbild man vecais Dievs. "Tīrība ir veselīga un dara man prieku. Tālab jau tā Rīga tā slimo un vārguļo, ka viņa ir netīra un vietām pat smird." Pateikdamies Dievam, kas izrādās demokrātiskāks par pašu pilsētas valdi, nometu drēbes un laižos turpat no laivas ezerā. Pamanījuši malā puikas, ka vēl kāds peldas, nevar nociesties un dara pēc mana parauga. Tā nu saceļas ezera stūrī priecīgs troksnis, bet pretī peldētava stāv tukša kā izmirusi. [Austriņš A. Peldētavas uzraugs [pirmpublicējums 1931.g.] // Austriņš A. Sirmā stunda. R., 1960, 408.-411. lpp.] [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Rīgas pilsētas būvvalde

Novietojuma kods: 48_F-10044

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lūdzu pievieno koordinātes šim objektam, ja zini!
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (0)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.