Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Mājokļi, Latvija, Celtnes, Pilsētas laukumi, Rīga (Latvija), Pārdaugava (Rīga, Latvija), Uzvaras parks (Rīga, Latvija)

Anotācija: Uzvaras bulvāra galā, abpus Mārupītei, izvietojas Uzvaras parks (agrāk Uzvaras laukums). Līdz 20. gs. sākumam tur, Mārupītes krastos, pletās purvainas pļavas - daļa no kādreizējās Pārdaugavas esplanādes, kas līdz 1908. gadam ietilpa būvniecības aizlieguma zonā. 1909. gadā tur uzsāka pirmos priekšdarbus Pētera parka iekārtošanā. "Par Pētera parku viņš nosaukts Pētera Lielā piemiņai, kas 1709.g. pats personīgi šāvis uz Rīgu, uz šo "velna perēkli", kā Pēteris Rīgu saucis. 1910.g., kad Nikolajs II ar ģimeni bija Rīgā uz Rīgas 200 gadu jubileju zem Krievijas, viņš personīgi iestādīja jaunierīkojamā Pētera parkā ozoliņus, kuram gadījumam bija pagatavota sevišķa sudraba lāpsta. Šī lāpsta vēl tagad par piemiņu glabājas Doma muzejā, bet ozoliņus postītāji nocirtuši." [Celms M. Rīga. Rokas grāmata ekskursantiem. R., 1926, 90. lpp.]
Nosaukums Uzvaras laukums piešķirts 1923. gadā, atzīmējot 4. gadskārtu uzvarai pār bermontiešiem, kopš pēckara gadiem nosaukums Uzvaras parks (no 1961. gada līdz 1985. gadam nosaukums PSKP XXII kongresa parks). 1930. gadā atsāka Uzvaras laukuma labiekārtošanas darbus, nosusinot atlikušo purvaino teritoriju laukuma Z un R pusē, bet laukuma D daļā ierīkoja vietu karaspēka parādēm un svētku pasākumiem. 30. gadu beigās valdības līmenī tika nolemts Uzvaras laukumā un tā apkaimē izveidot Rīgas kultūras un sporta centru. 1939. gadā notika laukuma izbūves projektu konkurss, žūrijā piedaloties Valsts prezidentam K. Ulmanim. Pirmo godalgu ieguva trīs projekti: arhitekta F. Skujiņa un G. Dauges projekts, kurā bija paredzēta 50 m augsta monumenta - "Uzvaras torņa" celtniecība, arhitektu J. Leimaņa un E. Krūmiņa, un arhitekta V. Paegles projekti, kas visi palika projektu līmenī.
Laukumā starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri 1938. gadā notika 9. Vispārējie dziesmu svētki šim nolūkam īpaši celtā, arhitekta A. Birzenieka projektētā estrādē; t. p. gadā laukumā notika arī Latvijas valsts 20 gadu pastāvēšanas jubilejas un 18. novembra valsts svētku svinīgais sarīkojums un karaspēka parāde. Laukuma D daļā atradās arī pilsētas sporta laukums. 1946. gada 3. februārī Uzvaras laukumā izpildīja nāves sodu septiņiem vācu armijas un SS virsniekiem, t. sk. bijušajam Ostlandes reihskomisāram, ģenerālim F. Jekelnam, bijušajam Rīgas kara komandantam, ģenerālleitnantam Z. Rufam, bijušajam Liepājas cietokšņa komandantam, ģenerālleitnantam A. Dižonam fon Montetonam u. c., tos publiski pakarot. 1985. gadā aptuveni šajā pat vietā atklāts piemineklis "Rīgas atbrīvotājiem" - odioza dominante ne vien laukuma, bet visa Daugavas kreisā krasta panorāmā. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: 48_F-1256

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka