Vieta: Piltenes pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Baznīcas rotājumi un ornamenti, Apustuļi, Piltene (Ventspils novads, Latvija), Piltenes luterāņu baznīca

Anotācija: Kristietība Piltenē ienāca 1161. gadā, kad dāņu karalis Abels nodibināja Kurzemes bīskapiju. Mārtiņa Lutera mācība Piltenē strauji izplatījās pēc 1559. gada, kad dāņu princis Magnuss kļuva par Piltenes un Kurzemes bīskapijas karali. Luterāņu draudze Piltenē izveidojās 1557.gadā, bet Magnuss uzcēla Piltenē pie pils luterāņu baznīcu, kura turpmāk bija valdošā.1569. gadā piešķīra gruntsgabalu mācītāja mājas celšanai. Baznīcas uzturēšanai karalis dāvināja Pankšu ciemu un vēlāk Pasilciema sešas saimniecības. Jau 1561.gadā Piltenes saimnieki kopā ar mācītāju iecēla baznīcas priekšniekus. Luterāņu baznīca Piltenē Ziemeļu kara laikā sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu.1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēc mēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki.1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu. 1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša. Soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta. Augsti novietotie logi un velvētie griesti padara baznīcu joprojām skaistu un gaišu.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka