Vieta:

Priekšmeti: Zvejas tīkli, Zvejnieki, Zivis, Zvejniecība, Jūrnieki, Fotogrāfija, Atlantijas okeāns

Anotācija: Džordža sēklis pie Ziemeļamerikas krastiem ir viena no bagātākajām zvejas vietām pasaulē. Uz šejieni 20. gs. 70. gados desmitiem Latvijas kuģu devās mēnešiem, pat pusgadu ilgā ekspedīcijas zvejā, lai zvejotu siļķes un skumbrijas. Sēkļa dziļums lielākoties ir 50-150 m, kas rada ļoti labvēlīgus apstākļus zemūdens florai un faunai.
Ja siļķes, pat izceltas uz klāja vēl ilgi spirinājās, tad skumbrijas, vēl neizceltas, jau tīklā aiz borta bija stīvas kā duncīši. Tas izskaidrojams ar to, ka skumbrijas ūdenī nepārtraukti kustas, saņemot elpošanai nepieciešamo caur žaunām, bet, noķertas un saspiestas tīklā, tās nosmok.
Fotogrāfijā uz zvejas tralera VZT-R 9141 "Virsaitis" klāja izceļ grunts tralī nozvejoto lomu. Ja siļķes bija barojušās un to kuņģos bija vēžveidīgie Calyanus, kas ir planktona sastāvdaļa, lomu bāzes kuģi nepieņēma, un zvejniekiem nācās siļķes pašiem ķidāt, sālīt mucās un noglabāt kuģa tilpnē līdz pat reisa beigām.
Par vienu nozvejoto tonnu matrozis nopelnīja apmēram 2 rubļus, pārējie vairāk (atkarībā no amata).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Jānis Tančers

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Partnera apzinātājs: Jānis Tančers