Kaulēnu dzīvojamā māja Vaidavas pagasta, Kocēnu novadā, 2015-03-09

Vieta: Vaidavas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Mājokļi, Latvija, Lauku mājas, Vaidavas pagasts (Kocēnu novads, Latvija), Logi, Skursteņi, Lieveņi, Koka karkasa ēkas

Alternatīvais nosaukums: Vaidavas pagasts, Kocēnu novads. Dzīvojamā māja "Kaulēni"

Anotācija: Kaulēnu koka dzīvojamā māja celta 1870. gadā. Saglabājusies bez pārmaiņām. Vien mainīts jumta segums.
Pirmie Kaulēnu mājas iemītnieki pieminēti 1638. gadā.
Vidzemes 1638. gada arklu revīzijās minēti Bauža vakas zemnieki 1638. gadā. Ar 3. Nr. - Kaulēns Bērtulis ½ arkla zemes, strādā un pilda klaušas tāpat kā citi pusarkllnieki. Iesēj: 3 pūrus rudzu, 3 pūrus kviešu, 2 ½ auzu, 2 siekas miežu, 2 siekus linu. Viņam ir 2 pieauguši dēli - Mārtiņš un Jānis, 2 zirgi, 1 govs un vērsis.
1910. gadā Rubenes draudzes Vaidavas pagasta Kaulēnos un Gaidēnos latvju tautskolotājs Pēteris Dzenis dibina pirmās Latvijā trūcīgu skolēnu vasaras koloniju. Pāris gadu vēlāk šai kolonijā sastopam pāri par simts bērnu. Līdz 1921. gada 3. decembrim Kaulēni Pētera Dzeņa īpašums. 1921. gada 3. decembrī tiek pārpārdots Pētera Pētera dēla Dzeņa nekustams īpašums, kurš atrodas Rubenes draudzē (Vaidavas pagastā), Valmieras apriņķī, zem zemes grāmatu reģistra Nr 1985, sastāvošs no Podzemes muižas zemnieku zemes atdalītām "Ķikkutu" mājam, pie kurām pievienotas Podzemes "Kauienu" mājas ar zemes grāmatas reģistru Nr 1816, pie kam māju kopējā zemes platība aptver: 128,87 desetinas, no kurām 94,88 desetinas ir derīgas zemes, 61 dālderu 60 grašu vērtībā; 2) ka īpašums priekš atklātas pārdošanas apvērtēts par 60.000 rbļ. L.; 3) ka bez augšminētās prasības uz īpašumu guļ hipotēku parādi par 17.300 rbļ. c. n ...
No 1921. gada 3. decembra īpašums Kaulēni ir Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa īpašums. Kaulēni atrodas stratēģiski izdevīgā vietā. Augsta vieta un laba apkārtnes pārredzamība. Otrā pasaules kara laikā šo izmantoja abi okupācijas karaspēki - gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS. Kaulēnos tiek izvietots karaspēka daļas štābs. PSRS armijas virsnieki un viņu sievas, pametot Kaulēnus, atstāj netīru traku kaudzes un ar šauteņu durkļiem saplosītas grāmatas! Pēckara padomju otrreizējās okupācijas periodā Kaulēnos ir Vaidavas nacionālo partizānu J. Freimaņa grupas atbalsta punkts, kad te saimnieko fotogrāfa meita Jautrīte Eglīte ar ģimeni un māsu Skaidrīti Āboliņš (dzim. Matīsa ). 1946. gada 12. augustā Kaulēnu saimnieci Jautrīti Eglīti Valmieras čeka arestē par mežabrāļu atbalstīšanu un iesloga Valmiermuižas cietumā. Naktī no 9. uz 10. decembri 1946. gadā Valmieras čeka Vaidavas Kaulēnos aplenc māju, cenšoties notvert nacionālo partizāni Imantu Hagendorfu. Tumsā caur verandu Imantam izdodas izrauties no vajātājiem.
Kaulēnu mājas īpašnieki un saimnieki: Kaulēnu īpašnieks līdz 1921. gadam ir pedagogs vēsturnieks Pēteris Dzenis (1878-1946), Triju zvaigžņu ordeņa un Lietuvas Ģedimina ordeņa virsnieks. Kaulēnu īpašnieks no 1921. gada ir Cēsu fotogrāfs Gotlībs Matīss (1878-1944), traģiski gājis bojā no padomju bumbvedēja šķembām Cēsīs. Pēc vīra traģiskās nāves Kaulēnu mantiniece ir fotogrāfa sieva Amālija Otīlija Matīsa (Genškina) Kārļa meita (1889-1968). No otrā pasaules kara Kaulēnos saimnieko fotogrāfa vecākā meita Skaidrīte Matilde Āboliņš (dzim. Matīsa) (1910-1975). Meita Jautrīte Eglīte (dzim. Matīsa) (1911-1998) no otrā pasaules kara ar ģimeni ir saimniece Kaulēnos. Fotogrāfa dēls, LU students Viļums Matīss (1912-1943), Pretpadomju pagrīdes organizācijas "Tēvijas sargi" Kara (Izlūkošanas) nodaļas biedrs no 1940. līdz 1941. gadam tiek čekas arestēts Rīgā, notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma. Miris ieslodzījumā Kazahijā. Fotogrāfa jaunākā meita Amanda Beatrise Apsīte (dzim. Matīsa) (1926-1994) ir Kaulēnos līdz 1946. gada pavasarim un no 1965. gada, kad viņa Kaulēnos dzīvo kopā ar ģimeni. Nacionālais partizāns Imants Hagendofs (1923-1952), apbalvots ar Dzelzs krustu par izcilu varonību Austrumu frontē. Čekas arestēts un notiesāts uz 20 gadiem ieslodzījuma. Miris ieslodzījumā Krievijā
Avoti: Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. 4. sēj. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. Latvijas vēstures avoti., Freimanis, Jānis. Ar naidu sirdī. Rīga : Pētergailis, 1995. 127., 129., 132., 133., 142., 143., 148., 150., 151. lpp..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valdis Apsītis

Atslēgvārdi: Verandas, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 2 digitālās fotogrāfijas

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (4)

Valdis Apsītis 2020. gada 26. novembris, 11:35:17

(Lit.+ inf.) - Latvijas vēstures avoti: Vidzemes 1638. g. arklu revīzija. 4.sējums 368.-387.lpp. Rīga,1940.g.un Valdības Vēstnesis, Nr. 197 (02.09.1921.)

Valdis Apsītis 2020. gada 26. novembris, 12:17:05

(Vēst.inf.) Jānis Freimanis AR NAIDU SIRDĪ izdevējs Pētergailis 1995.g. > Kaulēni (Kauļēni) un Imants Hagendorfs (Rommels) 127;129;132;133;142;143;148;150;151 lpp.

Ginta Zalcmane 2020. gada 30. novembris, 20:08:41

Paldies par avotu norādi, pievienoju tos visu ēku fotogrāfiju aprakstiem.

Valdis Apsītis 2020. gada 19. decembris, 15:01:09

1919.gadā Cēsu kauju laikā - Igauņu un Ziemeļlatviešu sabiedroto spēkiem virzoties no Valmieras uz Straupi Kaulēnu saimniecībai pieprasīts lielgabalu vilcēju zirgiem siens, atstājot apliecinājumu, ka vēlāk to atlīdzinās Latvijas valdība. (Inf. no Cēsu fotogrāfa meitas Jautrītes Egļītes [dzimusi Matīsa] atmiņām.)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.