Vieta: Valmiera

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Valmiera (Latvija), Vīrieši, Biedrības, Karogi, Brencēns, Eduards, 1885-1929, Portretu fotogrāfija, Konrāds, Kārlis, 1889-1972, Šana (biedrība), Freidenbergu dzimta, Dūnis, Jānis, 1891-1943, Krēsliņš, Arnolds, 1892-1958, Radziņš, Eduards Jūlijs, 1886-1968

Anotācija: Pirmajā rindā no kreisās puses: 1. Jānis Dūnis, 2. Jānis Dzērve, 3. Arnolds Krēsliņš, 4. Virsaitis Kārlis Konrāds, 5. Filholds, 6. Eduards Radziņš. Otrajā rindā no kreisās: 7. Pēteris Ķepītis, 8. Kārlis Priede, 9. Ed. Āboliņš, 10. Edgars Krēsliņš, 11. Roberts Māliņš, 12. Jānis Freidenbergs.
1. Jānis Dūnis (1891-1943) - Jānis Dūnis (dzimis 1891. gada 22. jūlijā, miris 1943. gada 29. janvārī) bija latviešu grāmatizdevējs. Dzimis drēbnieka ģimenē. Absolvējis Valmieras tirdzniecības skolu. Pirms Pirmā pasaules kara uz sava brāļa Kārļa Dūņa vārda atvēris fotodarbnīcu un grāmatu veikalu. Izvairījās no uzņēmuma reģistrēšanas uz savu vārdu, iespējams, jo bija saistīts ar revolūciju. Vēlāk izveidota tipogrāfija un izdevniecība Valmierā. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. 1919. gadā viņa dibinātajā Ziemeļlatvijas vērtspapīru spiestuvē tika iespiesta viena no pirmajām Latvijas pastmarkām. Deportēts 1941. gada 14. jūnijā, miris 1943. gada 29. janvārī Tomskas apgabalā. (Vikipēdija)
2. Jānis Dzērve – noliktavas pārzinis. 3. Arnolds Krēsliņš (1892-1958) - Latvijā plaši pazīstamais sabiedriskais darbinieks provizors Arnolds Krēsliņš, dzimis 1892. gada 10. oktobrī Strenčos. Pirmo skolas izglītību guvis Strenčos un Valmierā, Krēsliņš dodas uz Tērbatu sākt studijas, kuras beidz 1923. gadā Latvijas universitātē ar farmaceita grādu. Studiju starplaikā piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Pēc studiju beigšanas bija aptiekārs Mālpilī, tad Rūjienā un no 1939. līdz 1944. gadam Rīgā (ieguva Koka aptieku Brīvības un Elizabetes ielu stūri). 1944. gada rudenī izceļoja uz Vāciju un Eslingenā vadīja latviešu bēgļu aptieku. Kopš 1949. gada dzīvoja Amerikā un strādāja savā arodā. Bet Krēsliņš bija ļoti iecienīts un atsaucīgs arī sabiedriskā darbā, 1927.-1932. gadam bija Rūjienas pilsētas galva, izdeva un rediģēja laikrakstu "Rūjienas Vēstnesis", bija Latvijas pilsētu savienības valdes loceklis, Veselības kamerā vadīja farmācijas nodaļu. Bez tam vēl viņš bija aizrautīgs teātra entuziasts un dziesmu draugs, starp citu piedalījies "Dziesmas buršu saimei" krājuma rediģēšanā. Trimdā viņa ierosināta nodibinās Latviešu teātra draugu biedrība, kuras priekšsēdis viņš visu laiku bija. Biedrības mērķis bija mobilizēt visā trimdas saimē pietiekami līdzekļu vienas izcilas latviešu teātra trupas uzturēšanai. Diemžēl viņa nodoms pilnā apmērā nevarēja realizēties, bet - ne viņa vainas dēļ. Viņš bija itud. korp. Lettgallia loceklis. Pēc viņa sēro dzīves biedre, trīs dēli, plaša draugu un labu paziņu saime brīvā pasaulē un aiz dzelzs priekš kara. Miris provizors ARNOLDS KRĒSLIŅŠ Amerikā (Trcntonā) 16. R. L. (Latvju Vārds, Nr.17 (12.06.1958)
4. Virsaitis Kārlis Konrāds (1892-1972) - Valmieras Šanas biedrības virsaitis Grāfs Miķelis Amālijas dēls Vanags (īstajā vārda Kārlis Konrāds, 1889-1972) Jāņa Dūņa grāmatnīcas uzņēmuma galvenais grāmatvedis. Šanas biedrība toreiz aptvēra visas nodarbošanās, kas nosaukumā beidzās ar šana – vēlēšanas, dziedāšanas, vecu meitu mīlēšanas... Viena no darbībā spontānākajām bohēmiska rakstura biedrībām, kas radās Valmierā juku laikos starp Pilsoņu kara beigām, boļševiku iebrukumiem un Latvijas patstāvības iegūšanu. Šanas biedrības priekšgalā stāvēja lielais dēkainis, ārlaulībā dzimušais Miķelis Amālijas dēls Vanags (titulēts par virsaiti un grāfu), ko dēvēja arī par latviešu Pūcesspieģeli (sk. J. Kārkliņa romānu Latviešu Pūcesspieģelis. Šanas dēkas, I - III, 1964 - 69). Šīs biedrības biedru savstarpējās uzrunas vārds bija 'čabata', atzinības zīme 'Amālijas ordenis', kā arī citas regālijas, kurām sakars ar tā saucamo karātavu humoru. (Vikipēdija)
5. Filholds ; 6. Eduards Radziņš (1886-1968) - Eduards Jūlijs Radziņš (1886. gada 2. oktobris-1968. gada 24. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis Valmieras pilsētas galva, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Dzimis 1886. gada 2. oktobrī Ķieģeļu pagasta Papēnmuižas "Babiņu" (tagad Kocēnu pagasts) saimnieka Miķeļa Radziņa un Trīnes (dzimušas Ābeles) ģimenē. Ieguvis vidējo izglītību. Krievijas impērijas gados strādājis Valmierā notāra kantorī. Piedalījies 1905. gada revolūcijā, kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru. Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta - Tautas padomes - locekli. Pēc tam ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Tāpat bijis Valmieras pilsētas galva. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Viņš kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus. Apvērsuma rezultātā zaudējis savus amatus. Pēc Otrā pasaules kara beigām ticis represēts un izsūtīts uz Sibīriju, taču ap 1956. gadu atbrīvots. Miris 1968. gada 24. augustā Valmierā. (Vikipēdija)
7. Pēteris Ķepītis - veikala darbinieks; 8. Kārlis Priede - veikala darbinieks; 9. Ed. Āboliņš; 10. Edgars Krēsliņš – farmaceits; 11. Roberts Māliņs – mehaniķis; 12. Jānis Freidenbergs (1891-19??) - Jānis Freidenbergs Pētera d. dzimis 1891. gada 31. augustā Mujānu muižā. Mujānu muižas sulaiņa Pētera Freidenberga un Karlīnes Freidenbergas (Dukures) dēls, Mujānu muižas novadnieka Eduarda Trēziņa (*1881) "Eduarda Trēziņa tirdzniecības" firmas darbinieks Valmierā, Rīgas ielā 34, vēlāk Valmieras kooperatīvā krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, Valmieras Valmieras slimo kases pilnvarnieks, Valmieras pilsētas valdes kasieris. Salaulāts ar Mariju Vītiņu 1925. gada 8. novembrī Valmierā. Marija Freidenberga (Vītiņa) Jāņa m. dzimusi Mazsalacas draudzes Veclīčos 1893. oktobrī - Valmieras Trēziņa kafejnīcas pavāre, Valmieras pagrīdes pulciņa "Darbs" dibināšanas sapulces dalībniece Jumeras lejā. Dēls Vilis Raimonds Freidenbergs dzimis Valmierā 1929. gada 3. Aprīlī un miris 2008. gada 4. februārī Valmierā Tērbatas ielā 3 un apglabāts Valmieras pilsētas/centra kapsētā.
Šanas biedŗības karogs izgatavots pēc gleznotāja Eduarda Brencēna (1885-1929) zīmējuma..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka