Vieta: Dobeles pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Dobele (Dobeles novads, Latvija), Dobeles luterāņu baznīca

Anotācija: Dobeles luterāņu baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, par tās pamatakmens likšanas gadu uzskata 1495.gadu, kad ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga laikā sāka celt mūra baznīcu. 1567.gada vizitācijas dokumentos baznīca tiek minēta atjaunojamo dievnamu vidū; 1610.gadā baznīcas koka tornis bijis jau sapuvis, tā vietā 1624.gadā uzcēla jaunu ozolkoka torni, taču to jau 1637.gadā nācās remontēt. Jaunu akmens torni baznīcai satrunējušā koka torņa vietā uzcēla no 1694.līdz 1696.gadam. Baznīca nākošo atjaunošanu piedzīvoja 18.gadsimta beigās. 1788.gadā baznīcas akmens tornī iespēra zibens un gan tornī, gan baznīcā izdega akmens daļas (līdz ar to 1771.gadā lietais baznīcas zvans nokrita un saplīsa, kādēļ tika liets jauns zvans), tādēļ 1790.gadā uzbūvēja jaunu torni ar strupu smaili, kā arī baznīcā izbūvēja jaunu kanceli. 1818.gadā Dobeles pilskungs Pēters Ernests fon Mēdems lika izremontēt altārtelpu un uzbūvēt jaunu altāri. 1824.gadā baznīcai tika atjaunots tornis, baznīcas jumts un interjers, baznīcu pēc remontdarbiem no jauna iesvētīja. Koronis savukārt finansēja 1827.gada remontdarbus altārtelpā, sakristejā un altārī, kā arī 1844.gada interjera un iekārtas (t.sk. altāra un kanceles) remontdarbus. Tomēr plašākos atjaunošanas un pārbūves darbus baznīca piedzīvoja 1864.gadā bruņniecības komitejas sekretāra Eduarda fon Drankenfelsa vadībā, kad tika atjaunots interjers, nomainīta altārglezna (no Karla Jākoba Reinholda Mikeldes gleznas "Kristus debesbraukšana" uz Hermana Augusta Morica Kīpera kopēto Karla Johan Arnolda darbu "Kristus pie krusta"), paplašināta sakristeja, iebūvētas jaunas ērģeles (kas 1908.gadā palielinātas līdz 43 reģistriem), pārbūvēta kancele (saglabājusies līdz mūsdienām), kā arī nolīdzināti apkārt baznīcai esošie kapi (atskaitot tikai Vulfu ģimenes kapliču). Baznīca savu neogotisko torni, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ieguva 1898.gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (Neumann) projekta, to vēl pārbūvēja 1907.gadā, bet pēc šīs pārbūves tornis ir palicis nemainīgs. Savu četrpusīgo pulksteni Dobeles baznīcas tornis ieguva 1908.gadā pēc pastmeistara Šīfera kundzes dāvinājuma. 1927.gadā baznīca ieguva čuguna zvanu ar uzrakstu: "MODINI, MIERINI, MUDINI. DOBELES BAZNĪCA ANNO 1927." Remontdarbi baznīcā veikti vēl 1933. gadā un 1983. gadā. Baznīca ir akmens - ķieģeļu garenbūve ar 500 sēdvietām; baznīcai ir izvirzīts tornis un garenvirzienā piebūvēta altāra apsīda ar augstu astoņstūra piramidālu noslēgumu un masīviem kontrforsiem. Piecstāvīgā torņa augšdaļu rotā trijstura zelmeņi un arktūras joslas, torņa fasādēs ir iedziļinātas romāniskas logailas ar pusloka noslēgumu. Virs ieejas atrodas toskānisko kolonnu balstīta ērģeļu lukta, kas turpinās gar draudzes telpas sienām. Barjetā - virpoti balustri. Baznīcā ir sastopami arī daži saglabājušies memoriālie mākslas pieminekļi un kapu plāksnes.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 0743 Dobele

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka