Vieta: Ainažu pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Celtnes, Ainaži (Salacgrīvas novads, Latvija)

Anotācija: Ainažu izcelsme saistīta ar senu lībiešu ciemu pie upītes purvainā vietā. Lībiešu zvejnieki savā valodā to nosauca – Ainagi, lībiešu valodā tas nozīmē - vientuļais. Pirmo reizi oficiālajos dokumentos Ainaži minēti jau 1564. gadā kā kroņa īpašums. Vēlāk tas nonāk Svētciema muižas pārvaldē. 1800. gadā Ainažu ciemu ar muižu atdalīja no ieķīlātās Svētciema muižas un to ieguva Mazstraupes īpašnieku baronu Meiendorfu dzimta. Ap to laiku te jau bija četras klaušu mājas – „Dreimači”, „Pittaki”, „Pelmes” un „Sapati”. No 1848. gada Ainažu muiža kopā ar Vecsalacu piederēja kambarkungam baronam Aleksandram Meiendorfam. 1854. gada 20. oktobrī viņš Ainažu muižu par 23000 rubļu pārdeva Maksimilianam fon Alderskronam, kurš savukārt muižu izrentējis Bavārijas mežkungam Aleksandram Volfam. Rentes līgumā, kas tika noslēgts 1856. gada 6. oktobrī uz 50 gadiem, noteikts, ka rentniekam Volfam jāuzlabo muižas darbība. Tā radās vēl virkne klaušu māju – „Indes”, „Baloži”, „Ramaņi”, „Menģeļi”, „Untes”, „Puriņi” un „Kaktiņi”, kā arī neliela koka muižas ēka. Tā nodega 1944. gada septembrī, un tajā vietā parka ielā 1966. gadā uzcēla jauno Ainažu pamatskolu. Tātad rentniekam Volfam bija jāuzceļ krogs Pērnavas ceļa malā un stikla fabrika. To visu viņš arī paveica.Ar atļauju viņš uzcēla māju arī pats sev, kuru sauca par „Balto muižiņu”, un kur dzīvoja ar savu ģimeni. Pēc Otrā pasaules ēkā kara darbojās Ainažu pamatskola.1876. gadā Ainažus vairāksolīšanā par 60050 rubļiem savā īpašumā uz laiku ieguva grāfs Augusts Mellins.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Vitolds Mašnovskis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka