Vieta: Līksnas pagasts
Priekšmeti: Latvija, Zīmējumi, Akas, Līksnas pagasts (Daugavpils novads, Latvija)
Anotācija: 19. gadsimta vidus aka, darināta no priedes koka ar skaidu jumtu. Akas grodi taisīti no priedes baļķiem, jo tie ilgāk izturot un arī ūdens esot labāks. Kā svaru izmanto vecu dzirnakmeni, kas piestiprināts ar drāti, kāsis ir no dzelzs, piestiprināts ar naglām pie kārts, kuru arī sauc par kāsi.
Objekta tips: Zīmējums
Datu nesējs: Papīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 zīmējums, 27 x 18,2 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Novietojuma kods: 4703-4-KM
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (4)
J.Jausudrabiņa grāmatā šādu ūdens pacelšanas mehānismu sauc par švirkstu. Vai tas jau nav tagad pazaudēts vārds?
Vai tad J.Jaunsudrabiņam ir tikai viena grāmata? Nosaukums, izdošanas gads, vieta, lappuse...
J. Jaunsudrabiņa "Zaļās grāmatas" (1965. g. izdevuma), 394. lpp. par kādu ceļu rakstīts: "Ka tas būtu nācis vienīgi uz Pormaļu mazo mājiņu, kam aiz rudzu lauka tikai jumts un akas švierts bij redzami, grūti iedomāties." Savukārt, "Baltās grāmatas" (2005. g. izdevuma), 13. lpp. rakstīts: "Čērmūkste bij pārkārusies sētai un akai pāri, kā spoguļoties gribēdama. Akas švierts aizvien braucīja viņas zarus, kad ūdeni smēla.". Vārds "švierts" esot ļoti specifisks Neretas apkārtnes izloksnei un nekur citur Latvijā neesot sastopams (šķiet, ka rakstos arī ārpus paša J. Jaunsudrabiņa darbiem ne), tāpat kā divi citi Jaunsudrabiņa apcerējumos minēti Neretas izloksnes vārdi: "kraška" = klētsaugša, "avels" = bišu strops.
Paldies, Žoglas kungs, par precizējumu.