Rembates dzelzceļa stacija, [191-?]

Vieta: Lielvārdes pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Dzelzceļa stacijas, Dzelzceļa sliežu ceļi, Lielvārde (Lielvārdes novads, Latvija), Dzelzceļi--Darbinieki

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 0939 Rembates pagasts

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (10)

Arnis Blumbergs 2013. gada 29. augusts, 00:03:11

Pēc kartes Rembates dzelzceļa stacija atradusies no Rembates uz lidlauka pusi meža vidū!

Ginta Zalcmane 2013. gada 1. septembris, 12:21:18

Paldies par komentāru. Portāla lietotāji, ievietojot objektu atrašanās vietu kartē, ne vienmēr mēdz būt precīzi.

Jānis Vilniņš 2013. gada 18. novembris, 19:48:39

Šī ir nevis Rembates, bet Ringmundshofas stacija, kā tas skaidri lasāms fotogrāfijas parakstā un arī saburtojams uz pašas stacijas ēkas. Pirmajā Pasaules karā tā gāja bojā un pēc kara tika uzbūvēta cita ēka, kas tad arī saucās Rembate, bet 1926. gadā tika pārdēvēta par Lielvārdi. Mūsdienās šeit ir Lielvārdes stacija. Ar padomju laikā uzbūvēto dzelzceļa atzaru uz militāro lidlauku Ringmundshofas stacijai nav nekāda sakara.

Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 19. novembris, 17:01:39

God. Vilniņa kungs! Ringmundshof ir Rembates vāciskais nosaukums, bet vai tādēļ latvieši cara laikos to sauca par Ringmundshofu un staciju par Ringmundshofas staciju? Šaubos. No Jūsu komentāra izriet, ka Siguldas stacija līdz 20. gadsimta sākumam būtu jāsauc par Zegevoldes staciju (vāciski uz stacijas ēkas tolaik rakstīts Segewold), Cēsu stacija par Vendenes staciju (vāciski Wenden), Kokneses stacija par Kokenhuzenes staciju (vāciski Kokenhusen) u.t.t. Analogi Latgalē - bijušajā Vitebskas guberņā, kur tolaik staciju nosaukumi bija krievu mēlē, mums būtu jārunā par Režicas (bet ne Rēzeknes), Dvinskas (bet ne Daugavpils) stacijām u.t.t. Vai patiešām tā?

Jānis Vilniņš 2013. gada 19. novembris, 21:03:09

Tas ir smags jautājums - kā būtu labāk. Domāju, ka precizitātes labad jālieto tā laika oficiālie nosaukumi (kā tas darīts, piemēram, grāmatā "Dzelzceļi Latvijā"). Jo nevienā tā laika kartē neatradīsiet ne Bulduru, ne Salaspils, ne Majoru stacijas... Nav ne jausmas, vai tolaik latvieši Rembati jau sauca par Rembati (droši vien sauca), bet dzelzceļa biļeti līdz Rembatei viņi diez vai varēja nopirkt. Tāpat kā padomju laikā bija Stučkas pilsēta un, cik atceros, latvieši to tad nesauca par Aizkraukli (Aizkraukle bija stacija, kā arī ciemats uz ziemeļrietumiem no toreizējās Stučkas). Protams, jācenšas norādīt arī mūsdienu nosaukumus - lai cilvēks, kurš kartē uzgājis staciju "Ringmundshof", zinātu, ka tagad tur atrodas Lielvārde. Kā redzam pirmajā komentārā, tā autors sajaucis tagadējo Rembati ar pagājušā gadsimta 20. gadu Rembati...

Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 20. novembris, 11:25:09

Piekrītu Jums, ka vēsturiskā precizitāte un konsekvence ir jāievēro. Tikai tagad uzmanīgāk ielūkojos Jūsu minētajā izdevumā „Dzelzceļi Latvijā” (Rīga, 2009) un jūtos nepatīkami pārsteigts – staciju un pieturvietu aprakstos, kā arī to alfabētiskajā sarakstā nav ievērota nedz viena, nedz otra. Pietiek ielūkoties kaut vai Rīgas – Daugavpils un Rītupes – Daugavpils līniju aprakstos. Dažām stacijām to sākotnējie krieviskie vai vāciskie nosaukumi ir uzrādīti, citām to nav (Ikšķile, Koknese, Krustpils, Līvāni, Nīcgale, Līksna, Aglona u.c.); daži nosaukumi doti kursīvā, piemēram, Ivanovka un Ivanovskaja, citi nē – piemēram, Kurtenhofa, Režica, Dvinska, Novoaļeksandrovska; citviet mēģināts vāciskos nosaukums latviskot, uzrādot staciju nosaukumus, kādi latviešu valodā nekad nav eksistējuši, citviet – saglabājot oriģinālrakstību un nosaukumus uzrādot kursīvā. Piemēram, sarakstā minēta Augusthof, Brandenburg, Eisenburg, Ligat, Meschwidy, Otschy (kursīvā kā netulkojami), citviet – Annenhofa, Fridrihshofa, Hopenhofa, Korvenhofa, Marienburga, Neiguta, Stallenhofa, Zasenhofa un arī Jūsu minētā Ringmundshofa bez kursīva kā latviskojumi un tātad liekot saprast, ka tie ir oficiāli latviskie nosaukumi. Sevišķi dīvaini latviskojumi no vietvārdu, resp. staciju vāciskajiem un krieviskajiem nosaukumiem ir sarakstā atrodamā Bolovska (resp. Balvi, agrāk Bolvi), Bullen, Oger un Saulek (bez kursīva – tātad latviskie Buļļu, Ogres un Saules nosaukumi?), Ļucina (resp. Ludza), Ramocki (resp. Ieriķi), Zerbene (resp. Dzērbene) u.t.t. Ne viena vien stacija vai pieturvieta apraksta daļā un alfabētiskajā sarakstā uzrādīta ar atšķirīgu nosaukumu, piemēram, Rollbušas platforma. Īsāk un latviskāk sakot – pilnīga putra. Uzticību neizraisa arī faktogrāfiskā daļa. Piemēram, C parks un Depo bija divas atsevišķas pieturvietas, lai gan autori mēģina apgalvot pretējo. 60. gados regulāri izmantoju elektrovilcienu posmā Rīga-Ogre un daudzi vilcieni tolaik pieturēja abās pieturvietās. Rezumējot jāteic, ka grāmatu „Dzelzceļi Latvijā” var izmantot kā skaistu bilžu grāmatu, un tikai.

Jānis Vilniņš 2013. gada 20. novembris, 20:45:41

Zināma putra tur ir, tas tiesa, bet mēs jau nevaram noteikti zināt, kā tolaik latvieši īsti sauca šīs stacijas. Maksimāli korekti būtu visur rakstīt tā, kā bija kartēs un vilcienu sarakstos (t.i., kursīvā "Ringmundshof" utt.). Bet tas Krustpils līnijas posms no Rīgas līdz Gaismai pats par sevi ir vesela pētījuma vērts :) Tur lērums pieturu un posteņu ir izveidoti, pārvietoti un likvidēti. Jāsaka, ka par Depo un C parku grāmatas autori godīgi raksta, ka šaubās, jo esot 1952. gada saraksts, kur norādītas abas pieturas. Tagadējā Daugmale mierīgi var būt ietaisīta kaut kur pa vidu, tāpat kā tagadējie Dzintari atrodas pa vidu starp bijušajiem Dzintariem un Avotiem. Nekā labāka par šo darbu tāpat latviešu valodā nav (kurš gan nekad nekļūdās?), bet kritiski ir jāpieiet visam.

Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 21. novembris, 17:44:00

Par staciju neoficiālajiem nosaukumiem latviešu valodā cara laikos – noder kartogrāfiskais materiāls (jau sākot ar M.Siliņa kartēm no „Atbalss” kalendāra u.c.) un tā laika prese, palaikam tur, īpaši reģionālās avīzēs, publicēja vilcienu sarakstus – protams, liela „rakņāšanās” iekams tos atrod. Precizējot bijušo staciju un pieturvietu atrašanos noder vilcienu saraksti, kurus izdeva dienesta lietošanai dzelzceļa darbiniekiem – esmu redzējis 20., 30. gadu un arī pēckara izdevumus. Tajos uzrādīta staciju un pieturvietu atrašanās ar precizitāti līdz 100 m (pa dzelzceļa līniju) starp stacijām un no gala stacijām. Žēl, ka šis nav portāls „Zudušie dzelzceļi” – tad mums būtu iespēja šo interesanto tēmu pārrunāt plašāk. Iespējams, nebūs korekti šo portālu pārvērst par dzelzceļu vēstures tematikai veltītu diskusiju klubiņu. Bet ja jau administrators neiejaucas...

Jānis Vilniņš 2013. gada 21. novembris, 23:06:11

Īsti labi nav, bet uz zudušo Latviju jau tas tā vai tā attiecas. Ir projekts Vikipēdijā, kur mēs pamazām mēģinām apkopot visu informāciju: httpss://lv.wikipedia.org/wiki/Vikiprojekts:Latvijas_dzelzce%C4%BCi Daudz ko var atrast šeit ar atslēgvārdu "dzelzceļi": https://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/12

Ginta Zalcmane 2014. gada 12. janvāris, 21:32:53

Paldies par komentāriem.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.