Vieta: Ikšķiles pilsēta

Priekšmeti: Muižas, Fotogrāfijas, Daugava, upe, Upes, Latvija, Baznīcu ēkas, Laivas un laivošana, Ikšķile (Ikšķiles novads, Latvija), Ikšķiles viduslaiku baznīca, Ikšķiles muiža (Latvija)

Anotācija: Ikšķiles baznīca bija senākā mūra ēka Latvijā. Tā celta 1185. gadā kristīgās baznīcas misionāra Meinarda vadībā. Baznīca bijusi romāniska divjomu taisnstūrvieda celtne. Draudzes telpas centrā krusta kolonna balstījusi krusta velvi. Romāniska kolonna dalījusi triumfa arku divās daļās. Gadsimtu gaitā baznīca tika gan nopostīta, gan atjaunota. Radikāla baznīcas pārbūve tika sākta 1879. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta. Pārbūves gaitā tika nojaukta rietumu galasiena, palielināta draudzes telpa un no tās uz rietumiem uzcelts zvanu tornis. Nojaucot kora austrumu sienu, ēkas paplašinajumā uzcēla pusastoņstūra apsīdu un austrumu sienas vietā izveidoja jaunu triumfa loku. Pie baznīcas ziemeļu sienas uzbūvēja mācītāja kambari, pie dienvidu sienas - sakristeju, paplašināja logus, izveidojot tos gotiskus. Pārbūves laikā tika ievērojami postīta ne tikai senā baznīcas ēka, bet arī tās apkārtne - izrakti apbedījumi kapsētā, sajaukts kultūras slānis. Baznīcu iesvētīja 1880. gada rudenī. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. un 1916. gadā baznīcu no Pārdaugavas puses sagrāva vācu artilērija - līdz pusei tika norauts tornis, sašauts jumts. 1926. gadā Pieminekļu valde iekļāva baznīcas drupas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Draudzei baznīcas atjaunošana nebija pa spēkam, tāpēc tā izvēlējās P. Kundziņa izstrādāto projektu jaunas baznīcas celtniecībai. To uzcēla 1933. gadā netālu no dzelzceļa stacijas. Vecās baznīcas drupas appludināja, ceļot Rīgas HES.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 0912 Ikšķiles pagasts

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka