Spriežot pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas šai ēkai sniegtās anotācijas, kas atrodama, meklējot: "Inčukalna novads", - 1926. gadā šī ir agronoma Bērziņa privātmāja.
Anotācija: Inčukalna bērnu sanatorijas ēka celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zonberharda pasūtījuma kā medību pils. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Pirmā pasaules kara laikā visi barona dēli krita, bet meita pili pārdeva koku tirgotājam Šūmjānim, bet tas vēlāk - agronomam Bērziņam. 1927. gadā ēku nopirka skolotāju slimokase. Greznajā ēkā izvietotajā sanatorijā varēja atpūsties 32 cilvēki. Otrā pasaules karalaikā tur tika ierīkota vācu, vēlāk - padomju karavīru lazarete. 50. gados te bija tuberkulozes sanatorija bērniem, 70. gados - astmas slimnieku sanatorija. No 1993. gada pilī saimnieko Bērnu bāreņu aprūpes centrs "Inčukalns"
Komitejas birojs atradās Rīgas Latviešu biedrības telpās toreizējā Pauluči, mūsdienās Merķeļa, ielā 13.
Stāv no kr.: 4. Vilis Olavs - Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšnieks, 5. Fridrihs Grosvalds - RLB priekšnieks.
Tā kā izkārtne virs divstāvu mājas kreisās puses durvīm ir tikai latviešu valodā "Tējnica", jādomā, ka šī ir 20-t0 gadu fotogrāfija. Fotogrāfs K. Uskals, Rūjiena, Brīvības iela 6 (arī par labu 20. gadiem).
Iedomaajies kaadreiz bijusi slimniica un tagad tur ir točkas :D :D :D
Visaadi no feeniksa laiž :D
Ritiigajaa mezaa teaatra maaja :)
Veel normalaaks skats centram nekaa tagad :D
Būtu vēlams labot arī gadu uz [191-]
Tā noteikti ir 19. gs. fotogrāfija.
Paldies par labojumu.
Paldies parlaboumu.
Paldies par papildinājumu.
Šis NAV, kā rakstīts anotācijā, "Skats uz tiltiem pār Daugavu pēc I Pasaules kara", jo fotogrāfijā labi redzami vācu karavīri.
Pareizi - Ķērsta Ēna!
Spriežot pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas šai ēkai sniegtās anotācijas, kas atrodama, meklējot: "Inčukalna novads", - 1926. gadā šī ir agronoma Bērziņa privātmāja. Anotācija: Inčukalna bērnu sanatorijas ēka celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zonberharda pasūtījuma kā medību pils. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Pirmā pasaules kara laikā visi barona dēli krita, bet meita pili pārdeva koku tirgotājam Šūmjānim, bet tas vēlāk - agronomam Bērziņam. 1927. gadā ēku nopirka skolotāju slimokase. Greznajā ēkā izvietotajā sanatorijā varēja atpūsties 32 cilvēki. Otrā pasaules karalaikā tur tika ierīkota vācu, vēlāk - padomju karavīru lazarete. 50. gados te bija tuberkulozes sanatorija bērniem, 70. gados - astmas slimnieku sanatorija. No 1993. gada pilī saimnieko Bērnu bāreņu aprūpes centrs "Inčukalns"
Komitejas birojs atradās Rīgas Latviešu biedrības telpās toreizējā Pauluči, mūsdienās Merķeļa, ielā 13. Stāv no kr.: 4. Vilis Olavs - Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšnieks, 5. Fridrihs Grosvalds - RLB priekšnieks.
Nosaukums neatbilst anotācijai. Šajā fotogrāfijā ir redzama 19. gadsimtā pārbūvētā bijušā liceja ēka.
Paldies par aizrādījumu. Izlaboju sajauktos tiltus.
Paldies par labojumu. Izmainīju ieraksta anotāciju.
Būtu vēlams labot - draudze tāpat kā pagasts ir Liezēres draudze. Tai nav bijis nekad māsu draudzes Vašingtonā (ASV).
Paldies, izlaboju.
Paldies, mainīu gadu.
Ir sūtīta jau 1908. gadā.
Tā kā izkārtne virs divstāvu mājas kreisās puses durvīm ir tikai latviešu valodā "Tējnica", jādomā, ka šī ir 20-t0 gadu fotogrāfija. Fotogrāfs K. Uskals, Rūjiena, Brīvības iela 6 (arī par labu 20. gadiem).
Arī šīs derētu pārdēvēt pareizajā vardā par rucavniecēm.
Tautas tērps! Šādi bruņči (un ne tikai) ir vienīgi nīceniecēm...
Paldies par labojumu. Jā, tiešām intereseants apzīmējums. ja nezina, kas ir Niederbaurau, vai nav loģiski izspriests.
Bezgala interesants apzīmējums nīceniecēm. Niederbartau - Nīca!