Komentāri (6)

Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 17. aprīlis, 18:20:47

Baložu iela Nr. 14, gr. 60/54. Divu stāvu savrupmāju [dokumentos trīs stāvu] ar mansarda stāvu būvējis Rīgas tirgotājs un uzņēmējs, direktors A/S „Ķīmijas fabrikas „Kali, agr. „A/G Langensiepen & Co, Petersburg” Vilhelms Morics, no Jmmak tirdzniecības nama [Aus dem Hause Jmmak], pēc arhitekta Vilhelma Rēslera 13.04.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 08.07.1911. gadā. Vai Rainis 1920. gadā apmetas šajā māja, vēl jautājums, kas prasa izpēti.

Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 17. aprīlis, 18:27:08

Vēlāk 1939. gadā nama īpašnieki „Pētera Pāvila brālība” latviešu pareizticības smagākais bastions, viens no dibinātājiem priesteris Lindenbergs, igauņu izcelsmes, savukārt pareizticība atrisināja demogrāfisko jautājumu par latviešu un igauņu zemnieku iespējām kļūt par Krievijas impērijas zemes īpašniekiem, nevis par savu vecāko brāļa kalpu.

Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 18. aprīlis, 18:15:46

Ar pārsteidzošām Latvijas vēstures interpretācijām, ignorējot vai sagrozot vēsturiskos faktus, ir izcēlušies gan monarhisti un impēristi, gan sociālisti un komunisti. Mūsdienās pseidovēsturisku atziņu tiražēšanai lieliski kalpo interneta vide. Šajā kontekstā visnotaļ zīmīgs ir iepriekšējā komentāra autora apgalvojums, ka „pareizticība atrisināja demogrāfisko jautājumu par latviešu un igauņu zemnieku iespējām kļūt par Krievijas impērijas zemes īpašniekiem, nevis par savu vecāko [!] brāļa kalpu”. Tas patiešām ir kas gluži jauns un vēl nedzirdēts! Latviešu zemnieku pārvilināšanai pareizticībā bija tikai viens mērķis – vāciskās ietekmes mazināšana 19. gadsimta otrajā pusē piekoptās rusifikācijas politikas ietvaros, kas gadsimtu mijā eskalējās līdz absurdam, aizliedzot latviešu skolās pat brīvstundās bērniem sarunāties dzimtajā valodā. Vidzemes un Latgales zemnieku alkas pēc sava zemes stūrīša tika sekmētas, mudinot tos pārcelties uz neapgūtām zemēm Krievijā līdz pat Tālajiem austrumiem, turklāt Latgalē latgaliešiem pat nebija tiesību zemi iegūt, jo šajā cara impērijai stratēģiski nozīmīgajā reģionā (Daugavpils cietoksnis, nelojālo poļu apdzīvoto zemju tuvums u.t.t.) masveidā nometināja izdienējušos cara armijas zaldātus un to ģimenes. Vidzemnieki, kas zemes meklējumos pārcēlās uz Krieviju, kā bija, tā arī palika luterāņi, bet latgalieši – katoļi. Pareizticība kā viens no būtiskākajiem rusifikācijas balstiem kalpoja cariskās Krievijas ideoloģijai – viena impērija, viena ticība – bet ne agrārā jautājuma atrisināšanai. Jāatzīst, ka komentāra autora minēto „demogrāfisko jautājumu” cara valdība īstenoja pietiekami sekmīgi – uzskata, ka Pirmā pasaules kara priekšvakarā Krievijā (neskaitot Baltijas guberņas) dzīvoja ap 300 000 latviešu, galvenokārt zemnieki, kuriem pārcelšanās uz Krieviju bija vienīgā iespēja iegūt zemi. Kā šo procesu sekmēja pareizticība – tas paliek noslēpumā tīts.

Ivars Silārs 2013. gada 19. aprīlis, 10:12:35

Lielisks komentārs. Paldies!

Ginta Zalcmane 2013. gada 27. aprīlis, 12:33:47

Paldies par papildinājumu.

Ginta Zalcmane 2013. gada 27. aprīlis, 12:37:02

Paldies par komentāru.