Pēdējie pievienotie komentāri
Lilita Rašmane 2020. gada 14. septembris, 08:53:40

Paldies par papildinājumu.

Brigita Mineiķe 2020. gada 12. septembris, 19:11:55

Aizmirsu atzīmēt blakus Laimonim Riekstiņam zēns - Ēriks Elksnis/

Lilita Rašmane 2020. gada 10. septembris, 12:10:22

Paldies par vērību!

Dmitijevs Dmitrijs 2020. gada 10. septembris, 01:24:12

Это ошибка. На фото 2 корабля стоят рядом - VIESTURS un IMANTA. VIRSAITISа тут нет.

Lilita Rašmane 2020. gada 9. septembris, 09:12:28

Paldies par informāciju!

Raimonds Zalcmanis 2020. gada 8. septembris, 12:39:07

Šeit pāris fragmentiņi Mārtiņa kapu kontekstā no publikācijām 80., 90. gadu periodikā: "Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P.Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes (lai atraktu apbedījumu, vai ?)." [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūl.] "1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.]

Lilita Rašmane 2020. gada 8. septembris, 09:21:04

Paldies par informāciju!

Pēteris Blūms 2020. gada 8. septembris, 07:38:00

Labrīt! Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt. Cita lieta par pieminekļu aprakšanu un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par M. kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas.

Lilita Rašmane 2020. gada 27. augusts, 10:34:23

Paldies par labojumu.

RUTA MUIZNIECE 2020. gada 26. augusts, 15:48:28

Tēlnieka vārds ir Oļegs.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 12:36:20

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 12:33:18

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 12:29:48

Paldies par informāciju

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 12:20:16

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:51:02

Paldies par labojumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:47:27

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:37:08

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:29:27

Paldies par informāciju.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:26:43

Paldies par papildinājumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:22:36

Paldies par papildinājumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 11:17:32

Paldies par informāciju.

Jānis Podiņš 2020. gada 24. augusts, 21:06:04

Spriežot pēc tā, ka dažiem karavīriem ir uzpleči, un pēc kokardēm, attēlā ir redzami t.s. “ziemeļnieki”, jeb Ziemeļlatvijas brigādes karavīri atpūtas brīdī. Iespējams laiks – 1919.gada pavasaris/vasara.

Jānis Podiņš 2020. gada 24. augusts, 20:34:00

Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Te pie dzeloņstiepļu aizžogojumiem nofotografēta abu armiju karavīru grupa.

Jānis Podiņš 2020. gada 24. augusts, 20:30:12

Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Pirmajā rindā kreisajā malā stāv divi vācu karavīri, centrā krievu armijas karavīrs, un labajā malā vēl viens vācu karavīrs.

Jānis Podiņš 2020. gada 24. augusts, 20:27:51

Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Otrajā rindā kreisajā malā stāv vācu karavīrs, kuram galvā krievu cepure, tāpat kā vēl vienam, kas grupas centrā.