Bildes nosaukumā ieviesusies kļūda.Mazsalacas vietā jābūt - Sigulda.

sajaucu tas nav šim attēlam.

Tas ir Dienvidu mols. Fonā redzama baltā loču bāciņa pie zvejas ostas.

Ja interesē - šeit it viena no oficiālajām bildēm (ne pārāk labā kvalitātē), šķiet no 1936. gada. Aprakstā ir arī klases skolnieku saraksts. https://drive.google.com/file/d/1T2eQYY8QY_aq3kNsB1baWmdCKgC2K98Q/view?usp=sharing P.S. Ja nu vēl kas interesants atrodas, ar ko nav žēl padalīties, tad padodiet ziņu!

Jāpaskatās. Tāda oficiāla varētu arī nebūt, bet neoficiālas kopbildes ir vairākas.

ETA: Vienu ne pārāk labas kvalitātes izdevās atrast. :)

Attēls spoguļskatā

Nebūs vis Koknese. Drīzāk 7. Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā, Esplanādē.

Varbūt kādam ir zināms nedaudz vairāk par šīs un tuvējo ēku izkārtojumu un vēsturi. Konkrētāk interesē adrese, kas 40ajos gados būtu bijusi Brīvības iela 69-8. No atmiņu stāstiem noprotu, ka, iespējams, šī ēka ir atradusies pagalmā (visticamāk šai attēlā esošajai vai blakus ēkai) un nojaukta, ja atmiņa neviļ, piecdesmito gadu beigās. Varbūt kādam ir saglabājušās kādas fotogrāfijas no minētās ēkas?

Vai Jums gadījumā nav saglabājusies vectēva 2. ģimnāzijas klases absolventu kopbilde? Ļoti gribētos redzēt.

JĀNIS KAUŽĒNS ANČA dzimis Mazsalacas Kūtszemnieku mājās 1865.gada 10.maijā. Tēvs Ancis Kaužēns, māte Liene.

Pirmajā rindā meitene ar tumšo bereti Nannija Putniņš, bet otrajā rindā meitene ar balto šalli Vilma Rags.

Pimpa mājās saimnieka Vītiņa skopuļa miljardiera velns kurš sarga miljonu. ***Domājams te Vītiņa VIETĀ IR - Jānis Kaužēns Anča dēls. Mājas zemi atdalīta no muižas zemes 1919.g. un pirmais īpašnieks bija Jānis Kaužēns Anča d., kurš 1931.g. 5.jūlijā mira. No 1937.g.20.marta īpašniece ir atraitne Marijas Kaužēns (dzimusi Vītiņa) Teņa m. (*1881.14.III+1950.20.III). No 1942.g. vasaras īpašuma zemi apsaimniekoja rentnieki Ādams Hincenbergs - 92,00 pūrvietas un Juris Vītiņš - 58,00 pūrvietas.Tad īpašums pāriet apgādībā pieņemtās Martas Vītiņas Jāņa meitas (dzimusi 1933.g.) īpašumā.

Tūtēres ozola koks Pimpa māju velns N=21 (2.daļa) Es aizgāju savā "darbā" un kad precinieks aizbrauca ap plaumadzi tad lielie runāja ka skopulis lauzis uz pusēm piparmētras kompeti un devis Emmai pusi. Es saku kā tas bija no lielas mīlestības dalīšanas uz pusēm. Bet laikam arī Emma domāja ka bagāts neko nedod ja ir skops un neizgāja par saimnieci pie Pimpa kura mājās atradās nepilnus piecarpus kilometrus Rūjienas ceļā no Mazsalacas. Kad Pimps nomira es redzēju kā viens no sešiem mantiniekiem nopirka vieglo automašīnu limuzīnu tā sauca to mašīnu. Laimīgais bija Sēļu pagastā dzīvojošais Roziņi saimnieku dēls, tad kam ir taps dots, un kam nav ne tā taps ņemts. Uz bērēm izsniedza naudu no bankas, banka piederēja Orēm, šņabi uz parāda bērēm līdz kāmēr noskaidrosies mantinieki Ores māsa Emma, no veikala jā ko nu vajadzēja deva brālis banku priekšniekam atkal Ore Arnolds, tā beidzās dzīve saimniekām kurš reiz kad dienestmeita pagatavodama vistu kuras teikušas kā graudnieka dotās, pats savas vistas ēzdams slavinājis, aktu mīļa labā graudnieciņi. Bļodā Pimpis maisīdams teicis vai tad vista ar vienu kāju vien bijusi, nu dienestmeita raudzidāma vai putns gatavs vai bija nograuzusi. Es jau tād un tāda gadijiena būtu vienam iemetis bļodā trīs vistas kājas pabienētās tam gadijienam lai tad brīnās kā vistas ar trim vai pat četrām. ***No Mazsalacas muzeja materiāliem

Tūtēres ozola koks Pimpa māju velns N=21 (1.daļa) Pimpa mājās saimnieka Vītiņa skopuļa miljardiera velns kurš sarga miljonu. Tanīs pašās Vecjenkos kād tur 1922.gada ganīju cūkas, kad dzirdēju runājam lielos cilvēkus par Pimpa bagātībām. Vienu dienu vasaras visskarstākā svelmē, ģērbies kā ziemeļos zābaki līdz garaukšai garumā vadmal drēbes kārtā, cepure širme pārlausta. Zirgs un sējūgs, par čigāna zirgu un iejūgu sliktaku .Tas esot Pimps kurš braucis precējies pie Vecjanku Saimnieces vienas meitas Emmas Grīnvaldes. Kura reiz sienlaikā kad apmālis bija šķūņa izārdīts pēdējos saules saņemšanai, lai pēc diendiesas iedzīvotu šķūnī. Laiks bija kā bezmazākās miņas par lietus iespējamību. Emma saka ka visi dzird par ekā nu derētu lai lietus salītu par šito sauso sienu. Un notika kā pasakā kamēr guļ diendusu un žāvē tikmēr perkons tā kā nu uz Emmu Jūliana Saimniece nepajokam saskaišas. Tas vis bija pārgājis uz labu kad nu atbraucis precinieks Pimpa māju saimnieks miljonārs. Un nu mūs ar Pimpi bijām nevis ka filma " Cūkkope un gans" bet cūkgans un miljonareris. Es tak neēdu pie saimnieces un vēl zālē, bet laikām jau nevis tie kuri precas dievs atņem prātu, bet kaut tuvum esošie kā no zibens spēriena apdulst. Tā nu brokastīm tākā par vēlu, bet pusdienam agri abi ēdam kūkas uz panu ceptās baltās, pietam mēs divatā saimnieci skubinot lai ņem un ēd ar nazi un dakšiņu man jāsaka ka jāņem dakšas kātā, man bija mokas un bailes kā es nesasitu teleķi jāsaka kā pirms reizi turēju šos adamos instrumentus savās rokās, likās kā Pimpam neklājās labāki. Bet viņš kā miljonāris varēja atļauties kā ērtāk saka es ar pirkstiem no bļodas kūkas ņemdams un zaptē mērkdams es momentu sekoju. Ātri paēdis biju dzirdējis kā neesot smuki iet no galda tūliņ prom ja vēl kāds ēdot. Kad Pimpis bija paēdis viņš mierīgi noslaucīja savas taukainās rokas baltā linu galdautā kurš nokarājās pār mūsu ceļgalie teikdams, eh te tad mēsli, viņš teica latviski. Es savas rokas jau biju paklusam noriekšķējis bikšstarās, kuras jautā bija pietiekami notašķītas lai nekā nesaprastu kas un kad, tur ieslaucīts. Tanī ziņā ar Pimpi vienādi. No Mazsalacas muzeja materiāliem

Tūteres ozols Saimnieks Pimpis no 1922. g. Atmiņām. Tolaik bijis uz Rīgu jābrauc maksāt askarandu par mājas nodokļiem. Kā jau zināms kas bagāts tas bailīgs, tā Pimpis iešuvis naudu apakšbiksēm ķeša lai izdomāti laupītāji nezinātu atrast. Rīgā nobraucis laimīgi, iegājis attiecīgā iestādē nokārtot savus parādus par māju. Pimpu uz jautājienu par kādām mājām Zemnieks grib maksāt viņš teicis par Pimpa un stūmis virsējās bikses uz leju lai tiktu pie naudas maisa, jaunkundz žigli no galda uzlekusi kājās izskrējusi pie šefa un vēstījusi kā viens dulls vecis atbraucis no laukiem teikdams par tādām mājām nodokļus maksāt un meties jau bikses zemē. Šefs teicis kā lai ejot atpakaļ un saņemot naudu tādas mājas pastāvot Mazsalacas pagastā pie Mazsalacas miestiņa. No Mazsalacas muzeja materiāliem

Identiska fotogrāfija ar pilnīgāku aprakstu šai ir http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28258/

Martinsoni = Staiceles pagasta Vīķu skolas skolotāji 193-.gados. Pirmajā rindā: Bruno (Ilgas vīrs), Antons, mazmeita Dina, Alma, mazmeita Dace, Zelma Ozola (zobārste Staicelē). Otrajā rindā: Haralds (Ritas vīrs), meita Rita, meita Ilga, mazdēls Ints, mazdēls Alvis.

Vīķu skolas pārzinis 193-.gados bija Antons Martinsons, skolotāja- Alma Martinsone. Skat.Martinsonu dzimta

Otrajā rindā pirmais no labās- 11 varoņu -komjauniešu vidusskolas skolotājs Magnuss Graudiņš, viņam blakus -šīs skolas direktors Pēteris Kampars (1930-1993)

Paldies vērīgajiem portāla lietotājiem par precizējumiem, labojumiem un papildinājumiem.

Šeit attēla radīšanas gads jālabo!: 1.) Šie tautiskie tērpi korim tika uzšūti 1957. g. beigās. 2.) Par cik diriģentam E.Vikmanim pie krūtīm ir Dz.sv. diriģentu atšķirības zīme, tad attēls būtu datējams ar 1960. g. Padomju Latvijas Ceturtie, jeb XIII Vispērējie latviešu Dziesmu svētki, pie nosacījuma, ja uzņemšanas vieta nav Valmiera, bet Rīga. Papildināt: – Priekšmeti: Skolotāji, Kordiriģenti, Dziedātāji, Koru kolektīvi (vīri), Transparenti, Vikmanis, Elmārs, 1907-1960, Grīnbergs, Jānis, 1933-1977 Anotācija: Valmieras vīru koris Imanta dibināts 1952. gada 22. aprīlī. Pirmais diriģents (1952-1960) un kora dibinātājs Elmārs Vikmanis kori vada līdz aiziešanai mūžībā. Attēlā no kreisās: pirmajā rindā trešais diriģents Vikmanis E., ceturtais ar transparentu Strautiņš A., pēdēja rindā trešais ar brillēm skolotājs Grīnbergs J.

Vai LNB neviens neseko līdzi komentāriem? Fotogrāfijā patiešām redzama Aizputes novada Kazdangas pagastā esošā Boju muižas kungu māja jeb pils. Šobrīd muižā atrodas A/S Latvijas Valsts meži Dienvidkurzemes mežniecība.

Centrā skolotāji – no kreisās puses skolotājs Klementijs Turlajs (1903-1989, nezināma skolotāja, skolas pārzinis Voldemārs Elekss (1880-1940).

Svinīgais pasākums ir pie pieminekļa, kas atrodas Ziemeļu jeb Eļļas kapos un celts par godu 1919.gada Liepājas atbrīvošanas cīņās kritušajiem.