Pēdējie pievienotie komentāri
Voldemārs Eichenbaums 2017. gada 14. decembris, 16:10:27

Latvijas Kara skolas virsnieku vietnieku nodaļass izlaidums, iespējams 19.05.1939. gadā. Centrā: Kara skolas priekšnieks plkv Arvīds Kripens, pa labi: Kara skolas priekšnieka vietnieks pltn. Aleksandrs Vinters; pa kreisi: pltn Kārlis Tirzītis.

Valdis Apsītis 2017. gada 12. decembris, 18:46:06

Virsrakstam - Mežsarga meita Ausma Līde ar draudzeni-fotogrāfa G. Matīsa jaunāko meitu Amandu Beatrisi Matīsu Cēsīs [194-]

Jānis Prauliņš 2017. gada 11. decembris, 22:31:08

Šis tas atklājās papētot radu rakstus. Izrādās, ka Kārlis Manniks (fotogrāfs Glazmankā) ir mans stipri attāls radinieks, proti: mana vecvectēva Teņa Lūkina (1852-1917) brāļa Pētera (1854-1918) sievas Kristīnes (1865-1924) brālēns, t. i. viņas tēva Jāņa Manniks (1843-1928) brāļa Pētera dēls. Kārlim Mannikam bija divas meitas- Velta un Meta. Tātad iespējamā fotogrāfijas tapšanas vieta varēja būt gan Pļaviņās, gan (Tenim ar sievu Bertu nobraucot ciemos pie brāļa Pētera) Mālpils "Kalna-Lapās", gan pat Burtnieku Seķu muižā, ja fotogrfs Kārlis būtu ciemojies pie viņiem.

Valdis Apsītis 2017. gada 8. decembris, 14:53:17

Lūdzu labot! Anotācija: Pie Alojas "Štramu" mājas verandas brāļu Friča un Ādama Apsīšu sievas Zelma , Kristīne un māsa Berta. No kreisās 1. -Zelma Apsīte (Ringa) Ādama m.(1893.-19??), 2. - Kristīne Apsīte (Krūmiņa) Pētera m.(1889.-1981.), 3.- Berta Apsīte Viļuma meita (1880.-1940.). Aizmugurē stāv Gotholds Apsītis Viļuma d.(1889.-1979.).

Valdis Apsītis 2017. gada 8. decembris, 14:24:19

JAUTĀJUMĀ jau iekļauta ATBILDE! Vien bez "vai" un ? zīmi jānomaina uz !.

Valdis Apsītis 2017. gada 7. decembris, 15:45:20

Turpinājums anotācijai. Otrajā rindā no labās puses 3. - pulkvedis Pēteris Silenieks (1880.-1953.) Pēteris Silenieks 1880. (1879. 19.decembris) – 1953. 19.aprīlis Pulkvedis dzimis Trikātas pag. Rušās četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids (1838-?) – rentnieks, māte Liene (1853-?, dzimusi Veģēre), laulājušies 1872. g. Mācījies Trikātas draudzes skolā. 1898. g. kā brīvprātīgais iestājies armijā, 110. kājnieku pulkā, no 1902. g. janvārī – 179. kājnieku pulkā, no marta – 110. kājnieku pulkā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1917. g. septembrī). No 1904. g. virsnieks 281. kājnieku pulkā, no 1908-28 divīzijas štābā, vēlāk – 110. kājnieku pulkā. 1914. g. jūlijā ieskaitīts 20. etapu bataljonā, etapu komandants dažādās vietās Rietumu frontē. No 1916. g. rotas komandieris. 1917. g. aug. pārcelts uz 7. Sibīrijas etapu bataljonu Zaslavļā. 1918. g. janvārī atvaļināts. Atgriezies Latvijā. 1918. g. 21. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants); Aizsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1919. g. 16. janvārī slimības dēļ no Liepājas devies uz Vāciju; Latvijā atgriezies jūnijā. 25. jūnijā iecelts par Kurzemes komandantu inspektoru, jūlijā – par Armijas etapu un rajona komandantu priekšnieku. Pulkvedis (1919. g.decembris). 1921. g. jūnijā atvaļināts. Dzīvojis Trikātas pag. Rušās, no 1925. g. – savā saimniecībā Auru pag. Ziņģos (Dobeles rajonā). No 1936. g. komanditsabiedrības “Sils-Pēteris Silenieks un biedri” vadītājs. Nodarbojies ar munīcijas tirdzniecību Latvijā, Čehoslovākijā un Spānijā. 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. g. trimdā ASV. Dzīvojis Demionā, Aiovas pavalstī. Miris ASV. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III šķira; Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Svētās Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira. Precējies ar Annu Ansoni, meita (1918-?); otrreiz precējies 1924. g. ar Alisi Brēdermani, dzimusi Uici (1890-1985, ASV).

Valdis Apsītis 2017. gada 7. decembris, 13:33:41

No "Londonas Avīze" Nr.1274 (16.04.1971.)

Valdis Apsītis 2017. gada 7. decembris, 13:31:35

Papildinājums anotācijai. Otrajā rindā no labās puses 1. - *** Kārlis Kalacis (1884.- 1971.) Latvijas neatkarības laikā zemūdenes “Spīdola” kapteinis, militārpersona, karavīrs. "Londonā, 12. marta agrā rīta stundā negaidot mūžībā aizgāja kapteinis Kārlis Kalacis. Nelaiķis pārpelnots Golders Grīnā, 20. martā. Kārlis Kalacis dzimis 1884. gada 31. martā Valmierā, kur arī pavadījis bērnību un pirmās skolas gaitas. Kā daudzus tā laika jauniešus viņu sāka valdzināt jūra un tālo zemju krasti. Jau 17 gadu vecumā viņš sāk savas jūras gaitas uz trīsmastu burinieka «Siemel», pēc tam uz motorkuģa «Spinosa». KAPTEINIS KĀRLIS KALACIS AIZSAULĒ Tālāku zināšanu iegūšanai Kārlis Kalacis iestājas Mangaļu jūrskolā un pēc tās beigšanas dodas uz Oranienbaumas flotes skolu, kuru beidzot, viņu paaugstina par kara flotes virsnieku 1916. gadā. Pēc tam viņš dienējis kara flotē Archangeļskā un Murmanskā. 1918. gada viņš ieguva pirmā stūrmaņa grādu Pēterburgas navigācijas skolā. Pēdējā dienesta vieta Krievijā bijusi ledlauzis «Alex. Sibirjakoff». 1921. gadā beidzot rodas iespēja atgriezties Latvijā dzimtajā zemē un savas ģimenes vidū. Pēc īsa laika seko iestāšanās Latvijas armijas jūras aviācijas nodaļā virsleitnanta dienesta pakāpē. 1930. gadā viņš pārcelts uz zemūdeņu divizionu un paaugstināts par kapteini. 1935. gadā iecelts par zemūdenes «Spīdola» komandiera palīgu un drīz pēc tam par tās komandieri. Pēdējos brīvības gadu., Kārlis Kalacis pavadījis komandējot vienu no mūsu divām zemūdenēm, piedaloties mūsu valsts reprezentēšanā ārzemēs, gan arī svinīgos gadījumos, kad «Spīdola» bija noenkurota Daugavas vidū iepretī pilij. 1940. gadā Kārlis Kalacis demobilizēts un okupācijas laiku pavadījis brāļa ģimenē Kokmuižas pagastā pie Valmieras. Vācijā bijis Burg-Ludvigsburgas un Osnabrikas nometnēs. Kopš 1948. gada Kārlis Kalacis dzīvoja Anglijā, turpinot jūras gaitas tirdzniecības flotē, 8 gadus uz «Kuldīgas», tad īsāku laiku uz «Kaupo» un pēc tam uz vairākiem angļu kuģiem. Līdz pēdējai dienai nelaiķis bija garīgi un fiziski aktīvs, dzīvi sarakstoties ar vēsturniekiem par Baltijas valstu kara flotes l. kapteiņiem, tāpat uzturot sakarus ar tuviniekiem un draugiem dažādos kontinentos. Laimīgās bērnības dienas ģimenes vidū Gauja:- krastos nelaiķim vienmēr bija palikušas neizdzēšamā atmiņā. Tās arī varbūt ieaudzinājušas dziļu mīlestību uz ģimeni, dabu un ticību Dievam. Dzīves humors viņu nekad neatstāja, nedz arī ticība reiz atgriezties Gaujas krastos".

Jānis Prauliņš 2017. gada 6. decembris, 20:51:18

Nu gan liels paldies par izsmeļošu anotāciju... nē, ANOTĀCIJU! Gribēju vien pajautāt, vai šai aprakstā iekļautos arī Andersona fotogrāfi P. un F. Paukšēni?

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 14:08:34

Paldies par informāciju.

Atis Artmanis 2017. gada 6. decembris, 11:40:18

Arī šī ir Vecapguldes nevis Lielapguldes muiža.

Atis Artmanis 2017. gada 6. decembris, 11:39:02

Šī gan ir Vecapguldes muiža, kas atrodas Apguldes ezera otrā krastā. Pilnībā izdegusi 20.gs. 80. gados un tagad lēnām tiek atjaunota.

Atis Artmanis 2017. gada 6. decembris, 11:28:27

Spriežot pēc nozīmītēm tie ir Latviešu strēlnieki. Pieņemu, ka zem nozīmītēm varētu būt piesprausts vēl sarkanas krāsas audums, tātad Sarkanie latviešu strēlnieki.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:54:13

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:37:11

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:35:03

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:23:53

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:20:20

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:16:07

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:14:06

Paldies par informāciju!

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:10:48

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:08:51

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 09:04:40

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 08:59:47

Paldies par precizējumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 6. decembris, 08:53:07

Paldies par precizējumu.