Cik man zināms, tad Trekņu muiža gan dedzināta 1905. gada decembrī, taču atjaunota un sagrauta 1944. gada novembrī, Kurzemes katla kauju laikā.
Muižai piederējusi liela, pilna cikla pienotava.
Bijušo īpašnieku pēcteči tagad dzīvo Dānijā.
Manā kolekcijā ir daudz labākas kvalitātes foto, taču skrējienā ar 21. gadsimtu esmu samierinājies kā zaudētājs un neprotu attēlu pievienot. Gunārs Silakaktiņš.
Ļoti līdzīga ēka Čiekurkalna 2. līnijā. Varbūt šī pārvesta?https://www.google.lv/maps/@56.9851206,24.1624836,3a,37.5y,133.12h,92.29t/data=!3m6!1e1!3m4!1sfhOzEgIPOYbIx4JdzAD53A!2e0!7i13312!8i6656
Lūgums orģināla glabātājam atsaukties, vēlos vienoties, lai uz e-pastu atsūtītu attēlu labākā izšķirtspējā, kurā varētu salasīt norādītos iniciāļus un vārdus zem katra portreta.
Paldies par aizrādījumu. Spriežot pēc tā, ka bildē redzamais tilts ļoti izskatās pēc vecā Grīvas akmens tilta pāri Laucesas upei, vieta ir bijusī pilsēta Grīva, tagad Daugavpils daļa.
Anotāciju veidotājiem ! Šajā fotogrāfijā redzama situācija kādā no 1.pasaules kara dienām - dzeloņdrāšu nostiprinājumi gar krastu, pamestas ēkas, saspridzināts tilts, karavīri, utt., bet anotācijā no tā nav ne vārda.
Lūdzu izlabot anotāciju.
Piemineklis 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka J.Miesnieka meta. 1923.gada 20.jūnijā to atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste.Padomju okupācijas laikā 1953.gadā pieminekli nojauca Atjaunoto pieminekli 2009.gada 16.oktobrī atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kļūda anotācijā !
Anotācijā tiek runāts par pašreizējo Ilūkstes Romas katoļu baznīcu, Vienības laukumā 2, bet attēlā redzama 1.pasaules kara laikā sagrautā bazilika, Brīvības ielā 6.
Izpētot bildi, māc lielas šaubas, ka tā ir Ilūkste, proti:
1. drupas neatbilst bazilikas būvei (drupām)...
2. otrpus ceļa nebija tādas baznīcas ...
3. ja otrpus ceļa domāta katoļu baznīca, tad par tuvu upei ...
4. u.c. apstākļi ...
Malda Mitāne, Kārļa Troma mazmeita:
Apstiprinu augstāk doto informāciju par Kārli Tromu un viņa dēlu Robertu. Vēlos piebilst, ka Kārļa meita Anna (dz. 1907) apprecējās 1927.g. ar Arturu Unguru (dz.1902). Viņi Ārciemā pie Stacijas uzcēla māju Atari, kur izdaudzināja trīs meitas. Arturs turpināja sievas tēva profesiju, 1940-1962.g. nostrādādams par mežsargu Ārciema mežniecībā. Arturs un Anna Unguri apglabāti Alojas kapos.
Fotogrāfija ir uzņemta pēc 1934.gada februāra, kad tika apstiprināta pulka zīmes, jaunā (trešā), versija. Krūšu zīmes pamatā dzeltenas emaljas krusts ar sudraba aploku. Uz krusta zariem vertikāli uzlikts sudraba šķēps ar asmeni uz augšu un oksidētu rokturi. Krusta centrā uz šķēpa uzlikts septiņstūru vairogs ar sudraba aploku. Vairogs emaljēts tumši zilā krāsā, apakšējā daļā uzlecoša zeltaina saule ar septiņiem vijīgiem zelta saules stariem uz gaišzilas emaljas pamata. Saulē balts emaljas cipars "7".
Virsnieks attēla centrā jau ir ar šo krūšu zīmi.
Domājams attēlā Priekuļu selekcijas stacija. (Patlaban - Priekuļos, Priekuļu novadā pie Cēsīm.) Jo fotogrāfijas autora - fotogrāfa Gotlība Matīsa meitas Jautrītes znots bija Priekuļu selekcijas stacijas agronoms-selekcionārs Ansis Eglītis (1906.-1958.).
Almas Spunteles tautas tērps, ar visu kroni, nonāca Amerikā 1970'os gados. Manas meitas to valkā vēl šodien. Tērps būs mugurā manai meitai 2018. gada dziesmu svētkos Rīgā dziedot noslēguma koncertā.
Cik man zināms, tad Trekņu muiža gan dedzināta 1905. gada decembrī, taču atjaunota un sagrauta 1944. gada novembrī, Kurzemes katla kauju laikā. Muižai piederējusi liela, pilna cikla pienotava. Bijušo īpašnieku pēcteči tagad dzīvo Dānijā. Manā kolekcijā ir daudz labākas kvalitātes foto, taču skrējienā ar 21. gadsimtu esmu samierinājies kā zaudētājs un neprotu attēlu pievienot. Gunārs Silakaktiņš.
Ļoti līdzīga ēka Čiekurkalna 2. līnijā. Varbūt šī pārvesta?https://www.google.lv/maps/@56.9851206,24.1624836,3a,37.5y,133.12h,92.29t/data=!3m6!1e1!3m4!1sfhOzEgIPOYbIx4JdzAD53A!2e0!7i13312!8i6656
Kora diriģents ir mans vecaistēvs - Arvīds Rihters
Lūgums orģināla glabātājam atsaukties, vēlos vienoties, lai uz e-pastu atsūtītu attēlu labākā izšķirtspējā, kurā varētu salasīt norādītos iniciāļus un vārdus zem katra portreta.
Paldies par aizrādījumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par aizrādījumu. Izlabots.
Paldies par aizrādījumu. Spriežot pēc tā, ka bildē redzamais tilts ļoti izskatās pēc vecā Grīvas akmens tilta pāri Laucesas upei, vieta ir bijusī pilsēta Grīva, tagad Daugavpils daļa.
Anotāciju veidotājiem ! Šajā fotogrāfijā redzama situācija kādā no 1.pasaules kara dienām - dzeloņdrāšu nostiprinājumi gar krastu, pamestas ēkas, saspridzināts tilts, karavīri, utt., bet anotācijā no tā nav ne vārda.
Skats no 1.pasaules karā sagrautās bazilikas drupām.
Lūdzu izlabot anotāciju. Piemineklis 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka J.Miesnieka meta. 1923.gada 20.jūnijā to atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste.Padomju okupācijas laikā 1953.gadā pieminekli nojauca Atjaunoto pieminekli 2009.gada 16.oktobrī atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kļūda anotācijā ! Anotācijā tiek runāts par pašreizējo Ilūkstes Romas katoļu baznīcu, Vienības laukumā 2, bet attēlā redzama 1.pasaules kara laikā sagrautā bazilika, Brīvības ielā 6.
Izpētot bildi, māc lielas šaubas, ka tā ir Ilūkste, proti: 1. drupas neatbilst bazilikas būvei (drupām)... 2. otrpus ceļa nebija tādas baznīcas ... 3. ja otrpus ceļa domāta katoļu baznīca, tad par tuvu upei ... 4. u.c. apstākļi ...
Paldies par informāciju!
Malda Mitāne, Kārļa Troma mazmeita: Apstiprinu augstāk doto informāciju par Kārli Tromu un viņa dēlu Robertu. Vēlos piebilst, ka Kārļa meita Anna (dz. 1907) apprecējās 1927.g. ar Arturu Unguru (dz.1902). Viņi Ārciemā pie Stacijas uzcēla māju Atari, kur izdaudzināja trīs meitas. Arturs turpināja sievas tēva profesiju, 1940-1962.g. nostrādādams par mežsargu Ārciema mežniecībā. Arturs un Anna Unguri apglabāti Alojas kapos.
Paldies par informāciju!
Fotogrāfija ir uzņemta pēc 1934.gada februāra, kad tika apstiprināta pulka zīmes, jaunā (trešā), versija. Krūšu zīmes pamatā dzeltenas emaljas krusts ar sudraba aploku. Uz krusta zariem vertikāli uzlikts sudraba šķēps ar asmeni uz augšu un oksidētu rokturi. Krusta centrā uz šķēpa uzlikts septiņstūru vairogs ar sudraba aploku. Vairogs emaljēts tumši zilā krāsā, apakšējā daļā uzlecoša zeltaina saule ar septiņiem vijīgiem zelta saules stariem uz gaišzilas emaljas pamata. Saulē balts emaljas cipars "7". Virsnieks attēla centrā jau ir ar šo krūšu zīmi.
Paldies par informāciju.
Domājams attēlā Priekuļu selekcijas stacija. (Patlaban - Priekuļos, Priekuļu novadā pie Cēsīm.) Jo fotogrāfijas autora - fotogrāfa Gotlība Matīsa meitas Jautrītes znots bija Priekuļu selekcijas stacijas agronoms-selekcionārs Ansis Eglītis (1906.-1958.).
Paldies par informāciju!
Paldies par informāciju.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par informāciju.
Almas Spunteles tautas tērps, ar visu kroni, nonāca Amerikā 1970'os gados. Manas meitas to valkā vēl šodien. Tērps būs mugurā manai meitai 2018. gada dziesmu svētkos Rīgā dziedot noslēguma koncertā.