Šajā attēlā redzamā upe ir Kuja, ar īso "e", kā tas rakstīts arī anotācijā

Šajā attēlā redzamā upe ir Kuja, ar īso "e", kā tas rakstīts arī anotācijā

Visticamāk, attēla autors nav zināms. Pastkartes otrā pusē redzamais zīmogs norāda uz kolekcionāru Ojāru Cinku no Rīgas, kurš tā atzīmēja savai kolekcijai piederīgos attēlus, nevis fotoattēla autoru.

Krogzemju ūdensdzirnavu ezerā laivā pa kreisi pirmā - lidotāja Toma Gailīša (1912-1938) sieva **** Biruta Imanta Gailīte (Kaukule) ar draudzenēm no Rīgas. Dzimusi 1919.gada 26.janvārī Dikļu pagasta, Dikļu draudzē. 1938.gada septembra beigās Rīgā salaulāta ar Tomu Gailīti - aizsargu aviācijas lidotāju, 3. eskadriļas mehāniķi. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi). Par nopelniem aizsargu aviācijas labā viņš apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu. Jau nakošā mēneša 30.oktobrī Spilves aerodromā lidmašīnai „J. 12" avarējot gājis trģiski bojā. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi) Jaunākās Ziņas, Nr.248 (01.11.1938) Bojā gājis aizsargu aviācijas lidotājs Svētdiena* pēcpusdienā Spilves aerodromā aizsargu lidotāji veica parastos apmācības lidojumus. Ar lidmašīnu „J. 12" vairāki aiz sargu lidotāji pēc kārtas izdarījuši sekmīgus lidojumus. Pēc tam lidmašinā sēdies aizsargu aviācijas 3. eskadriļas mechaniķis T. Gailītis. Lidmašīna viegli pacēlusies gaisā un virs aerodroma apmetuši vairākus lokus. Bet tad negaidot nākusi traģiskā nelaime. Apmēram 200 m augstumā Gailītis izdarījis pagriezienu uz labo pusi. Pēc tā nezināmu iemeslu dēļ lidmašīna pēkšņi sākusi krist. Lidotājs to vairs nepaspē jis izlīdzināt. Tieši Spilves aerodroma vidū „J. 12" ar labo spārnu iedrāzusies zemē un pārmetuši kūleni. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka lidmašinas koka konstrukcija pārvērtusies drupu kaudzē. Kad avārijas vietai piesteigusies pārējie aizsargu lidotāji, viņu palīdzība jau bijusi lieka. No lidmašinas drupām viņi izvilkuši lidotāju T. Gailīti, kas bijis jau miris. ... *** Lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā. Krogzemju dzirnavas glabāja lidotāja Toma Gailīsa avarējošās lidmašīnas propelleru un atmiņas, kā lidotājs Toms Gailītis no lidmašīnas uz Krogzemju dzirnavām nometis ziedu pušķi, savai izredzētajai Birutai. *** Tēvs Markus Gailītis (1882-1942) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas apcietināts, ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; Latvijas zemkopības ministrs; aizsargs; bankas direktors. Padomju okupanti Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā. Pēc nometnes arhīva datiem miris pirms sprieduma pasludināšanas no "poliavitaminozā kolīta”. Dēls lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā.

**** Biruta Imanta Gailīte (Kaukule) dzimusi 1919.gada 26.janvārī Dikļu pagasta, Dikļu draudzē. 1938.gada septembra beigās Rīgā salaulāta ar Tomu Gailīti - aizsargu aviācijas lidotāju, 3. eskadriļas mehāniķi. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi). Par nopelniem aizsargu aviācijas labā viņš apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu. Jau nākošā mēneša 30.oktobrī Spilves aerodromā lidmašīnai „J. 12" avarējot gājis traģiski bojā. Jaunākās Ziņas, Nr.248 (01.11.1938) Bojā gājis aizsargu aviācijas lidotājs Svētdiena* pēcpusdienā Spilves aerodromā aizsargu lidotāji veica parastos apmācības lidojumus. Ar lidmašīnu „J. 12" vairāki aiz sargu lidotāji pēc kārtas izdarījuši sekmīgus lidojumus. Pēc tam lidmašīnā sēdies aizsargu aviācijas 3. eskadriļas mehāniķis T. Gailītis. Lidmašīna viegli pacēlusies gaisā un virs aerodroma apmetuši vairākus lokus. Bet tad negaidot nākusi traģiskā nelaime. Apmēram 200 m augstumā Gailītis izdarījis pagriezienu uz labo pusi. Pēc tā nezināmu iemeslu dēļ lidmašīna pēkšņi sākusi krist. Lidotājs to vairs nepaspē jis izlīdzināt. Tieši Spilves aerodroma vidū „J. 12" ar labo spārnu iedrāzusies zemē un pārmetusi kūleni. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka lidmašīnas koka konstrukcija pārvērtusies drupu kaudzē. Kad avārijas vietai piesteigusies pārējie aizsargu lidotāji, viņu palīdzība jau bijusi lieka. No lidmašīnas drupām viņi izvilkuši lidotāju T. Gailīti, kas bijis jau miris. ... *** Lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā. Krogzemju ūdensdzirnavas glabāja lidotāja Toma Gailīsa avarējošās lidmašīnas propelleru un atmiņas, kā lidotājs Toms Gailītis no lidmašīnas uz Krogzemju dzirnavām nometis ziedu pušķi, savai izredzētajai Birutai. *** Tēvs Markus Gailītis (1882-1942) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas apcietināts, ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; Latvijas zemkopības ministrs; aizsargs; bankas direktors. Padomju okupanti Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā. Pēc nometnes arhīva datiem miris pirms sprieduma pasludināšanas no "poliavitaminozā kolīta”.

Fricis Eduards Priede dzimis 1874.g. oktobrī.

Martas Rinkas māsa, kura kārtoja atļauju un kuras vadībā 1908.g. mācības tiek uzsāktas, ir Nanija Rinka (Paukule, 1886-1971). Vēlāk strādā arī otra Martas Rinkas māsa Klāra Rinka (dz. 18900). Avots: Matisone, Irēna. Vecmīlgrāvja skolu hronika, 2024. - 103. lpp.

Šī ir Vestienas pils

2.rindā 6. no kreisās Osvalds Dankers - skolas direktors no 1941.gada novembra-1944.gadam.Valdonis Kalniņš direktors bija no 1920.-1940.gadam un īslaicīgi 1941. gadā no 24.jūlija līdz 15.novembrim.

"1971" nav gadaskaitlis, bet Fotobrom atklātņu numerācija. Tirgus laukums šeit redzmajā izskatā nevar būt senāk par 1935. gadu. Pēc 1940.gada Fotobrom diez vai izdeva atklātnes ar te redzamo logo attēla pusē. Līdzīga datējuma kļūda ir http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/8600/ (droši vien abi foto tapuši vienlaikus, t.i., 1935-1940) un http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9923/ (centrā redzamā skola šādā izskatā nevar būt pirms 1934. gada).

Bijusī Vecmoku iela (Altmockensche Str.). Labajā pusē fragments no Talsu ielas 2, aiz tās - pasen nodegusi ēka.

Fotogrāfijas autore A. Freimann Kuldīgā.

Attēlam samainītas vietām labā un kreisā puse.

Iespējams, Policijas iela 3.

Attēls no negatīva projicēts otrādi - sajauktas vietām kreisā un labā puse.

Tāda bildīte ir Užavas baptistu draudzē ar sarakstu. Svētdienskola ap 1931/32. gads. https://drive.google.com/file/d/1p8fMUMehQdvBmdco1V4kmyQjTXT_L6Ej/view?usp=drivesdk

Noskaidroju, ka Andrejs Bunka dienēja Daugavpils jātnieku pulkā. Iespējams, ka bildēts Daugavpilī.

Aina was my mother's sister and thus my aunt. Not the way you have it listed.

Tā ir Rīgas iela 4/6, nevis Pasta (tagad G.Ērenpreisa) 2A

Es atpazinu šo bildi tie ir mani vecvecāki vectēvs ar vecmāmiņu precas Ancānos man prieks par to

Piecdesmitajos gados vasarās tur bija pionieru nometne izglītības darbinieku bērniem, pusapaļajā stiklotajā verandā ēdamtelpa

Mājas "Sudmalas" - atradās Lielvircavas ciema centrā. Uz šdienu šajā vietā ir izveidots bērnu rotaļu laukums.

Pa labi Dāvja Spundes fotodarbnīca.

Piebildīšu ka diemžēl šī nama mūsdienās vairs nav, nojaukts apmēram 2017 gadā.

P.S. - paldies, atradu autentisko parka fotogrāfiju. https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18148/