3.r. 4. no lab. Ludvigs Adamovičs (1884 Dundagā - 1943 Soļikamskā) – teologs, pedagogs, vēsturnieks, izglītības ministrs (1934-1935).
Dzimis skolotāja un ērģelnieka Jāņa Adamoviča ģimenē. Māte Alvīne (dz. Feldmane) – Ernesta Dinsberga audžumeita.
Mācījies (1891-1898) Dundagas pag. Kubeles skolā, Dundagas ministrijas skolā, F. Cirķeļa proģimnāzijā Talsos, Aleksandra ģimnāzijā Rīgā (1900-1904; zelta medaļa). Studējis teoloģiju Tērbatā (1904-1909). Pedagoga gaitu sākums Stendes pag. (1905-1906), Tailovas siev. ģimn. Rīgā, Rīgas Nikolaja ģimn. (1909-1915), Rīgas Lomonosova siev. ģimn. (1910-) un Rīgas Latviešu labdarības b-bas meiteņu skolā. Darbojies Rīgas Latviešu b-bas Derīgu grāmatu nodaļas Rakstu komisijā (priekšnieks) un Rīgas Latviešu izglītības b-bā. 1914.g. mobilizēts. No 1915.g. mācītāja amata kandidāts Ziemeļu frontē. 1917.g. Tērbatas Universitātē gatavojas zinātniskai darbībai. Tērbatā Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas sekretārs. Bija latviešu strēlnieku rezerves pulka mācītājs, Tērbatas Latviešu skolotāju b-bas priekšnieks. 1918.g. atgriezies Rīgā. Bija N. Draudziņas Sieviešu ģimn. Pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs. 1918.g. adjunktmācītājs Mazsalacā, Latviešu izglītības b-bas Valmieras nodaļas virsreālskolas direktors (-1920). 1919. g. bijis laikraksta “Vidzemnieks” redakcijas loceklis. 1919.g. kā skolas direktors aktīvi atbalstīja Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotas izveidi. 1919.-1921.g. Valmieras apr. skolotāju b-bas priekšnieks. No 1920.-1921.g. Latvijas Augstskolas (LU) Teoloģijas fakultātes docents/vec. docents, 1927.-1929.g. un 1937.-1939.g. fakultātes dekāns, 1929.-1931.g. un 1933.-1936.g. LU prorektors studentu lietās, 1929.-1940.g. Teoloģijas fakultātes prof., Baznīcas vēstures katedras vad. Ticības mācības skolotājs Rīgas 1. ģimnāzijā, Rīgas Skolotāju institūtā, Rīgas Valsts paraugskolā. 1929.g. doktora grāds teoloģijā (disertācija “Baznīcas un ticības dzīve Vidzemes latviešu draudzēs 1710.-1740.g.”). 1934.-1935.g. izglītības ministrs. No 1929.g. “Latvijas Universitātes Raksti” tehniskais redaktors. LU Mācību grāmatu apgādniecības komisijas priekšsēdētājs. Latvijas vidusskolu skolotāju b-bas priekšsēdētājs (1923-), Kr. Barona b-bas, Reliģijas zinātņu b-bas, Latviešu-somu b-bas priekšsēdētājs, darbojies arī Latviešu-zviedru b-bā, bijis Rīgas Rotari kluba biedrs. Raksti par pedagoģijas, vēstures un teoloģijas jautājumiem. Starptautiskās vidusskolu skolotāju feder. valdes priekšsēdētājs.
1940.g. atbrīvots no amata LU, līdz 1941.g. 1941.g. apcietināts, deportēts uz Soļikamsku, 1943.g. izpildīts nāvessods.
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (II šķ.; III šķ.), Dienvidslāvijas Sv. Savas ordenis (IV šķ.), Rumānijas Kroņa ordenis (III šķ.), Somijas Baltās Rozes ordenis (I šķ.), Sv. Krēsla Sv. Silvestra ordenis (I šķ.). Krišjāņa Barona prēmija (1927).
Informācijas avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/132437
Fotogrāfijā bez prof. Kārļa Kundziņa un prof. Voldemāra Maldoņa arī citi Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātes mācībspēki: prof. Imanuels Bencingers (1865 - 1935), doc. Ludvigs Adamovičs (1884-1943).
Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemju draudžu arhibīskaps (1962—1966).
Ēkas pirmajā stāvā atradās neapdzīvojamā platība, kura piederēja Vadimam Markovam (nekustamo īpašumu kompānijas Nira Fonds prezidentam) un bija iznomāta Lietuvas mēbeļu ražotāja SBA Mēbeles veikalam.
Īres nams Uzvaras bulvārī 2 celts 1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa eklektisma stila projekta. Pēc dažām ziņām, bibliotēkas projekta pirmajos variantos ēku Uzvaras bulvārī 2 bija paredzēts saglabāt, daļēji to integrējot kopējā apbūves struktūrā ar jaunceltni.
Daži skati no iekštelpām pirms nojaukšanas redzami šeit: https://www.bernurits.com/daritava/rsv.html
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1940 - 1941 gadi. Attiecīgajā periodā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Zigfrīda Meierovica bulvārī 10, kā norādīts uz zīmoga reversā. Darbnīca minētajā adresē atradās arī vēlāk, bet iela tika pārdēvēta par Vācu ordeņa gatvi, attiecīgi tika izmainīts arī darbnīcas zīmogs.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1938 - 1940 gadi. Minētajos gados fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Dzirnavu ielā 7, kā norādīts uz zīmoga reversā.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1940 - 1941 gadi. Šai laikā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Zigfrīda Meierovica bulvārī 10, kā norādīts uz zīmoga reversā. Darbnīca minētajā adresē atradās arī vēlāk, bet iela tika pārdēvēta par Vācu ordeņa gatvi, attiecīgi izmainīts arī darbnīcas zīmogs.
Fotografijas iespējamais uzņemšanas laika periods: 1934. gada jūnijs līdz 1936. gada aprīlis. Piedāvātais datējums secināms no portretiem un to izkārtojuma pie sienas labajā skatuves pusē, augšā prezidents Alberts Kviesis, zemāk ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis.
Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabas zinātņu fakultātes mācībspēki.
Pie galda no kreisās puses: Prof. Rudolfs Meijers, Prof. Alfreds Meders, Prof Reinholds Putniņš, Prof. Alfreds Klose, Prof. Naums Lebedinskis, Prof. Nikolajs Malta, Doc. Fricis Gulbis, Prof. Embriks Strands, Doc. Leons Āboliņš, Priv. doc. Kārlis Ābele, Prof. Ernsts Krauss. Stāv no kreisās: Asist. Leonīds Slaucītājs, (neatpazīts), (neatpazīts), Asist. Ģederts Ramānis, Priv. doc. Marija Tīlmane, Asist. Olga Trauberga, Asist. Anna Dauvarte, (neatpazīts), Asist. Nikolajs Tranzējs, Doc. Alfreds Žaggers.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1928-1929 gadi.
Cesvaine, fot. Jēkabs Gobiņš
Tas varētu būt Petersena fotostudijā "Ģaisma", Suworowa eela 30.
Foto Oskars Priedītis, Vec-Gulbenē.
Tas būs Cesvainē pie Gobiņu Jēkaba.
Bez agresijas varēja arī šādi: nosaukumā uzvārda rakstībā kļūda, "Plūmītis" vietā jābūt "Blūmītis". Tuvu ne viss ir pašsaprotams.
3.r. 4. no lab. Ludvigs Adamovičs (1884 Dundagā - 1943 Soļikamskā) – teologs, pedagogs, vēsturnieks, izglītības ministrs (1934-1935). Dzimis skolotāja un ērģelnieka Jāņa Adamoviča ģimenē. Māte Alvīne (dz. Feldmane) – Ernesta Dinsberga audžumeita. Mācījies (1891-1898) Dundagas pag. Kubeles skolā, Dundagas ministrijas skolā, F. Cirķeļa proģimnāzijā Talsos, Aleksandra ģimnāzijā Rīgā (1900-1904; zelta medaļa). Studējis teoloģiju Tērbatā (1904-1909). Pedagoga gaitu sākums Stendes pag. (1905-1906), Tailovas siev. ģimn. Rīgā, Rīgas Nikolaja ģimn. (1909-1915), Rīgas Lomonosova siev. ģimn. (1910-) un Rīgas Latviešu labdarības b-bas meiteņu skolā. Darbojies Rīgas Latviešu b-bas Derīgu grāmatu nodaļas Rakstu komisijā (priekšnieks) un Rīgas Latviešu izglītības b-bā. 1914.g. mobilizēts. No 1915.g. mācītāja amata kandidāts Ziemeļu frontē. 1917.g. Tērbatas Universitātē gatavojas zinātniskai darbībai. Tērbatā Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas sekretārs. Bija latviešu strēlnieku rezerves pulka mācītājs, Tērbatas Latviešu skolotāju b-bas priekšnieks. 1918.g. atgriezies Rīgā. Bija N. Draudziņas Sieviešu ģimn. Pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs. 1918.g. adjunktmācītājs Mazsalacā, Latviešu izglītības b-bas Valmieras nodaļas virsreālskolas direktors (-1920). 1919. g. bijis laikraksta “Vidzemnieks” redakcijas loceklis. 1919.g. kā skolas direktors aktīvi atbalstīja Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotas izveidi. 1919.-1921.g. Valmieras apr. skolotāju b-bas priekšnieks. No 1920.-1921.g. Latvijas Augstskolas (LU) Teoloģijas fakultātes docents/vec. docents, 1927.-1929.g. un 1937.-1939.g. fakultātes dekāns, 1929.-1931.g. un 1933.-1936.g. LU prorektors studentu lietās, 1929.-1940.g. Teoloģijas fakultātes prof., Baznīcas vēstures katedras vad. Ticības mācības skolotājs Rīgas 1. ģimnāzijā, Rīgas Skolotāju institūtā, Rīgas Valsts paraugskolā. 1929.g. doktora grāds teoloģijā (disertācija “Baznīcas un ticības dzīve Vidzemes latviešu draudzēs 1710.-1740.g.”). 1934.-1935.g. izglītības ministrs. No 1929.g. “Latvijas Universitātes Raksti” tehniskais redaktors. LU Mācību grāmatu apgādniecības komisijas priekšsēdētājs. Latvijas vidusskolu skolotāju b-bas priekšsēdētājs (1923-), Kr. Barona b-bas, Reliģijas zinātņu b-bas, Latviešu-somu b-bas priekšsēdētājs, darbojies arī Latviešu-zviedru b-bā, bijis Rīgas Rotari kluba biedrs. Raksti par pedagoģijas, vēstures un teoloģijas jautājumiem. Starptautiskās vidusskolu skolotāju feder. valdes priekšsēdētājs. 1940.g. atbrīvots no amata LU, līdz 1941.g. 1941.g. apcietināts, deportēts uz Soļikamsku, 1943.g. izpildīts nāvessods. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (II šķ.; III šķ.), Dienvidslāvijas Sv. Savas ordenis (IV šķ.), Rumānijas Kroņa ordenis (III šķ.), Somijas Baltās Rozes ordenis (I šķ.), Sv. Krēsla Sv. Silvestra ordenis (I šķ.). Krišjāņa Barona prēmija (1927). Informācijas avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/132437
Vai nu man vienam rādās,bet es redzu un lasu-Plūmītis??????????????????
Fotogrāfija uzņemta Latvijas Universitātes telpās, Kronvalda bulv. 4.
Vai tik tā nav Valkas pagasta, ''Zīles'' mežniecības ēka.
Fotogrāfijā bez prof. Kārļa Kundziņa un prof. Voldemāra Maldoņa arī citi Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātes mācībspēki: prof. Imanuels Bencingers (1865 - 1935), doc. Ludvigs Adamovičs (1884-1943).
Portrets fotografets laika periodā 1928-1929 gadi.
Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemju draudžu arhibīskaps (1962—1966).
Puķu iela 4
Šī ēka vēl joprojām atrodas Zvanu ielā 6.
Šī ēka vēl joprojām atrodas Zvanu ielā 6.
Šī ēka vēl joprojām atrodas Zvanu ielā 6.
Ēkas pirmajā stāvā atradās neapdzīvojamā platība, kura piederēja Vadimam Markovam (nekustamo īpašumu kompānijas Nira Fonds prezidentam) un bija iznomāta Lietuvas mēbeļu ražotāja SBA Mēbeles veikalam.
Īres nams Uzvaras bulvārī 2 celts 1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa eklektisma stila projekta. Pēc dažām ziņām, bibliotēkas projekta pirmajos variantos ēku Uzvaras bulvārī 2 bija paredzēts saglabāt, daļēji to integrējot kopējā apbūves struktūrā ar jaunceltni. Daži skati no iekštelpām pirms nojaukšanas redzami šeit: https://www.bernurits.com/daritava/rsv.html
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1940 - 1941 gadi. Attiecīgajā periodā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Zigfrīda Meierovica bulvārī 10, kā norādīts uz zīmoga reversā. Darbnīca minētajā adresē atradās arī vēlāk, bet iela tika pārdēvēta par Vācu ordeņa gatvi, attiecīgi tika izmainīts arī darbnīcas zīmogs.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1938 - 1940 gadi. Minētajos gados fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Dzirnavu ielā 7, kā norādīts uz zīmoga reversā.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1940 - 1941 gadi. Šai laikā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Zigfrīda Meierovica bulvārī 10, kā norādīts uz zīmoga reversā. Darbnīca minētajā adresē atradās arī vēlāk, bet iela tika pārdēvēta par Vācu ordeņa gatvi, attiecīgi izmainīts arī darbnīcas zīmogs.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1938 - 1940 gadi. Šai laikā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Dzirnavu ielā 7, kā norādīts uz zīmoga reversā.
Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1938 - 1940 gadi. Šai laikā fotogrāfa K. Rakes darbnīca atradās Dzirnavu ielā 7, kā norādīts uz zīmoga reversā.
Fotografijas iespējamais uzņemšanas laika periods: 1934. gada jūnijs līdz 1936. gada aprīlis. Piedāvātais datējums secināms no portretiem un to izkārtojuma pie sienas labajā skatuves pusē, augšā prezidents Alberts Kviesis, zemāk ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis.
Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabas zinātņu fakultātes mācībspēki. Pie galda no kreisās puses: Prof. Rudolfs Meijers, Prof. Alfreds Meders, Prof Reinholds Putniņš, Prof. Alfreds Klose, Prof. Naums Lebedinskis, Prof. Nikolajs Malta, Doc. Fricis Gulbis, Prof. Embriks Strands, Doc. Leons Āboliņš, Priv. doc. Kārlis Ābele, Prof. Ernsts Krauss. Stāv no kreisās: Asist. Leonīds Slaucītājs, (neatpazīts), (neatpazīts), Asist. Ģederts Ramānis, Priv. doc. Marija Tīlmane, Asist. Olga Trauberga, Asist. Anna Dauvarte, (neatpazīts), Asist. Nikolajs Tranzējs, Doc. Alfreds Žaggers. Fotogrāfijas uzņemšanas laika periods: 1928-1929 gadi.