Bauskas Bērnu bibliotēka Oktobra laukumā 2 (2.stāvs) atradās no 1964. gada līdz 1990. gadam. Ēku nojauca 2001. gadā, paplatinot ielu un labiekārtojot Rātslaukumu.
DEPORTĒTO SARAKSTOS VALKAS APR. CIRGAĻU PAGASTĀ - Zālīte Elza Jāņa m., dz. 1917, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 19.02.60. Lieta Nr. 573.
Zālītis Jānis Augusta d., dz. 1912, Lejas Pirkuļi; ieslodz. 17.12.45–03.12.56, Bamlags, Ozerlags,
Berlags, Sevvostlags, pēc tam specnometin. Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 19.02.60. Lieta Nr.
573, 17746*, K.
Zālīte Emma Jāņa m., dz. 1882, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv.
19.02.60. Lieta Nr. 573.
Zālīte Marija Jēkaba m., dz. 1883, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., mirusi
09.12.54. Lieta Nr. 3763.
Zālīte Elza Augusta m., dz. 1911, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., mirusi
22.07.53. Lieta Nr. 3763.
Zālītis Uldis Augusta d., dz. 1940, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv.
02.06.56. Lieta Nr. 3763.
Domājams, no Valkas apriņķa, CIRGAĻU pagasta (vēlāk Zvārtas) Lejaspirkuļu īpašnieka Augusta Zālīša ģimenes bērni! Iespējams, ka šis ir Augusts Zālītis, kurš dzimis 1874.g.9.decembrī!!!
Kooperatīvais Kredīts, Nr.1 (01.02.1935)
Darba jubileja. Latvijas tautas bankas padomes priekšsēdētājs Augusts Zālīts š. g. 17. februārī atskatījās uz 40 darba gadiem, no strādātiem sabiedriskā darba laukā. Augusts Zālītis dzimis 1874. gadā 9. dec. Cirgaļu (Aumeistaru) pagastā kā lauksaimnieka dēls. Pirmo izglītību baudījis vietējā pamatskolā, pēc tam apmeklējis Valkas pilsētas skolu, kuru absolvējis 1893. g. Pēc skolas beigšanas kādu laiku strādājis kā skolotājs, bet jau 1895. g. iestājas Valkas apriņķa zemnieku virstiesā par sekretāru, no kāda laika sākās jubilāra kā sabiedriska darbinieka gaitas. A. Zālītis dzīvi piedalās vairākās organizācijās kā valdes loceklis un turpina vēl aktīvāk strādāt šajā laukā pēc 1900. gada, kad tas pār iet uz Jaunvāles pagastu par darbvedi. Uz viņa iniciātīvi Jaunvālē nodibina vairākas saimnieciskas un kultūrālas organizācijas, kurās ieņem vadošās vietas. Pēc 1905. g. Zālīša sabiedriskā darbība vēršas plašumā. Viņš sāk darboties Baltijas lauksaimnieku biedrībā, Baltijas patērētāju biedrībā, Baltijas lauks, biedrības krājaizdevu sabiedrībā un Vidzemes tvaika kuļmašīnu īpašnieku biedrībā. Pēc pasaules kara, patstāvīgā Latvijā, Zālītis turpina darboties ap Baltijas lauksaimnieku bied rību izaugušajās organizācijās, ieņemdams gan val des, gan revīzijas komisijas locekļu amatus. 1920. gadā nodibinoties Latvijas tautas bankai, A. Zālīti ievēl bankas padomē, kur tas darbojas nepārtraukti visu laiku, pēdējā gadā ieņemdams padomes priekšsēdētāja vietu. Bez jau minētā jubilārs vēl darbojas kā Latvijas bankas diskonta komitejas loceklis. Bijis arī Valmieras apriņķa skolas valdes priekšsēdētājs, apriņķa valdes loceklis un kādu laiku apriņķa valdes priekšsēdētājs. Darbojies arī žurnālistikā un bijis pirmais redaktors laikrakstam «Valmierietis>>. Baltijas lauksaimnieku biedrība, atzīdama ilggadīgā darbinieka lielos nopelnus, ievēlējusi A. Zālīti par savu goda biedri. Novēlam nenogurstošam sabiedriskam darbiniekam vēl ilgi strādāt kooperācijas druvā par godu sev un visai latviešu tautai.
Līdz 1990 gadu sākumam ēkas pirmajā stāvā atradās pārtikas veikals, vietējie to sauca par "baļķu bodi". Par iemeslu tam kalpoja guļbaļķu siena aiz ieejas durvīm.
Savukārt pirmais no kreisās puses ir mans vectēvs Broņislavs Locs, kas bija šīs mājas - "Rubankova" saimnieks. Dzimis 1901.gadā, miris 1954.gadā ASV, apglabāts Ņūdzersijas igauņu kapos. Blakus vectēvam fotogrāfijā ir viņa sieva Helena Loce (dzim.Kigitoviča). Dzimusi 1908.gadā, mirusi 1998.gada 18.maijā. Apglabāta Rīgā Sarkandaugavas kapos.
Rīgas iela skats no dzels ceļa uz centru
Viesnīcas dārzs
Skola
Lauksaimniecības izstādes laukums
Goda vārti Kārlim Ulmanim Viesojoties Strenčos 1937.gadā
Goda vārti Kārlim Ulmanim Viesojoties Strenčos 1937.gadā
Goda vārti Kārlim Ulmanim Viesojoties Strenčos 1937.gadā
Valkas iela 9
Strenču Mežniecība Valkas iela 16,Tagad Pilsētas pārvalde
Trikātas,Slimnīcas ielas krustojums
Kreisā pusē Rīgas iela 17 pa labi Rīgas 14
Skats starp Kūltūras namu un Valkas ielu
Stacija"Strenči"
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca,Valkas iela 11
Rīgas iela 17(Spundes FOTO darbnīca
Bauskas Bērnu bibliotēka Oktobra laukumā 2 (2.stāvs) atradās no 1964. gada līdz 1990. gadam. Ēku nojauca 2001. gadā, paplatinot ielu un labiekārtojot Rātslaukumu.
Īpašumu sarakstos Vilkkaļi, bet kartē Vilkkalni. Domājams, pareizi Vilkkalni!
DEPORTĒTO SARAKSTOS VALKAS APR. CIRGAĻU PAGASTĀ - Zālīte Elza Jāņa m., dz. 1917, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 19.02.60. Lieta Nr. 573. Zālītis Jānis Augusta d., dz. 1912, Lejas Pirkuļi; ieslodz. 17.12.45–03.12.56, Bamlags, Ozerlags, Berlags, Sevvostlags, pēc tam specnometin. Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 19.02.60. Lieta Nr. 573, 17746*, K. Zālīte Emma Jāņa m., dz. 1882, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 19.02.60. Lieta Nr. 573. Zālīte Marija Jēkaba m., dz. 1883, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., mirusi 09.12.54. Lieta Nr. 3763. Zālīte Elza Augusta m., dz. 1911, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., mirusi 22.07.53. Lieta Nr. 3763. Zālītis Uldis Augusta d., dz. 1940, Lejas Pirkuļi; izsūt. 25.03.49, Tomskas apg. Zirjanskas raj., atbrīv. 02.06.56. Lieta Nr. 3763.
Domājams, no Valkas apriņķa, CIRGAĻU pagasta (vēlāk Zvārtas) Lejaspirkuļu īpašnieka Augusta Zālīša ģimenes bērni! Iespējams, ka šis ir Augusts Zālītis, kurš dzimis 1874.g.9.decembrī!!! Kooperatīvais Kredīts, Nr.1 (01.02.1935) Darba jubileja. Latvijas tautas bankas padomes priekšsēdētājs Augusts Zālīts š. g. 17. februārī atskatījās uz 40 darba gadiem, no strādātiem sabiedriskā darba laukā. Augusts Zālītis dzimis 1874. gadā 9. dec. Cirgaļu (Aumeistaru) pagastā kā lauksaimnieka dēls. Pirmo izglītību baudījis vietējā pamatskolā, pēc tam apmeklējis Valkas pilsētas skolu, kuru absolvējis 1893. g. Pēc skolas beigšanas kādu laiku strādājis kā skolotājs, bet jau 1895. g. iestājas Valkas apriņķa zemnieku virstiesā par sekretāru, no kāda laika sākās jubilāra kā sabiedriska darbinieka gaitas. A. Zālītis dzīvi piedalās vairākās organizācijās kā valdes loceklis un turpina vēl aktīvāk strādāt šajā laukā pēc 1900. gada, kad tas pār iet uz Jaunvāles pagastu par darbvedi. Uz viņa iniciātīvi Jaunvālē nodibina vairākas saimnieciskas un kultūrālas organizācijas, kurās ieņem vadošās vietas. Pēc 1905. g. Zālīša sabiedriskā darbība vēršas plašumā. Viņš sāk darboties Baltijas lauksaimnieku biedrībā, Baltijas patērētāju biedrībā, Baltijas lauks, biedrības krājaizdevu sabiedrībā un Vidzemes tvaika kuļmašīnu īpašnieku biedrībā. Pēc pasaules kara, patstāvīgā Latvijā, Zālītis turpina darboties ap Baltijas lauksaimnieku bied rību izaugušajās organizācijās, ieņemdams gan val des, gan revīzijas komisijas locekļu amatus. 1920. gadā nodibinoties Latvijas tautas bankai, A. Zālīti ievēl bankas padomē, kur tas darbojas nepārtraukti visu laiku, pēdējā gadā ieņemdams padomes priekšsēdētāja vietu. Bez jau minētā jubilārs vēl darbojas kā Latvijas bankas diskonta komitejas loceklis. Bijis arī Valmieras apriņķa skolas valdes priekšsēdētājs, apriņķa valdes loceklis un kādu laiku apriņķa valdes priekšsēdētājs. Darbojies arī žurnālistikā un bijis pirmais redaktors laikrakstam «Valmierietis>>. Baltijas lauksaimnieku biedrība, atzīdama ilggadīgā darbinieka lielos nopelnus, ievēlējusi A. Zālīti par savu goda biedri. Novēlam nenogurstošam sabiedriskam darbiniekam vēl ilgi strādāt kooperācijas druvā par godu sev un visai latviešu tautai.
Alojas pagasta Vilkkaļu lauku saimniecības īpašnieks - Augusts Troms.
Teksts ir labs, bet bilde izskatās pēc Ķemeru luterāņu baznīcas. :-) https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6emeru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
Skats uz Lielupes tiltu no Latvijas jahtkluba piestātnes.
PSRS laikā ēkas otrajā stāvā bija Krājbanka un pirmajā grāmatnīca, ēkā pa labi "vitamīnu bārs"
Līdz 1990 gadu sākumam ēkas pirmajā stāvā atradās pārtikas veikals, vietējie to sauca par "baļķu bodi". Par iemeslu tam kalpoja guļbaļķu siena aiz ieejas durvīm.
Savukārt pirmais no kreisās puses ir mans vectēvs Broņislavs Locs, kas bija šīs mājas - "Rubankova" saimnieks. Dzimis 1901.gadā, miris 1954.gadā ASV, apglabāts Ņūdzersijas igauņu kapos. Blakus vectēvam fotogrāfijā ir viņa sieva Helena Loce (dzim.Kigitoviča). Dzimusi 1908.gadā, mirusi 1998.gada 18.maijā. Apglabāta Rīgā Sarkandaugavas kapos.