Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa (1978-1944) bērni. Otrajā rindā no kreisās puses 1.- Skaidrīte Matīss (1910-1975); 2.- Jautrīte Matīsa (1911-1998) un ceturtajā rindā pieliecis galvu 9. - Viļums Matīss (1912-1943).

Fotogrāfijas uzņemšanas datums nevar būt pareizs - 1934. gada 5. maijā Latvijas izlase nespēlēja (un arī vispār, tā kā sezona tajā laikā sākās vēlu, izlases pirmie mači parasti notika ne agrāk kā maija beigās). Tā kā fotogrāfija ļoti kompresēta, precīzāk pateikt nevaru (vienīgie futbolisti, ko spēju identificēt, ir Jānis Kļaviņš un Alberts Šeibelis). Mulsina Viļņas fotostudijas zīmogs - kā nekā Viļņa tobrīd ietilpa Polijas sastāvā, bet Latvijas pret Poliju parasti spēlēja Varšavā (un ar 2:0 ne reizes neuzvarēja).

Ēka veiksmīgi slēpusies aiz Latvijas Jūras administrācijas ēkas un rūpniecības apbūves, un labi saglabājusies. Tagadējā adrese Trijādības iela 7.

Vidējā mājā 4. dzīvoklī dzīvojām kādus 4.gadus līdz 1988.gada oktobra vidum, tad jau tā māja bija uz sabrukuma robežas, avārijas stāvoklī, virtuvē plīts nekūrās, zurkas skraidīja, istabās krāsnis dūmoja un ziemā stūros bija pamatīga sniega kārta, naktīs gulējām apsegušies ar divām trim segām.

Iespējams, ka tā ir fotogrāfa sieva Renija no Liepas pagasta. Viņi aprecējās 1943. g.

Šitajā mēs vilkām: Это день зарплаты с пустотою в кошельках Это праздник Со слезами на глазах ...

Šīs bildes dublikāts: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34038/

Valmieras skolotāju semināra 18.kursu (1910.-1914.) beigušie audzēkņi (uzvārdu alfabētiskajā secībā): 1.Johans Alliks, 2.Jānis Anskins, 3. Arvīds Betchers, 4.Paulis Cepurītis, 5.Eduards Čokke, 6.Andrejs Drozdovs, 7.Kārlis Drullis, 8.Kārlis Gaujēns, 9.Jānis Gregors, 10.Alberts Grīnbergs, Jeremejs Kazanovs, 12.Rūgolfs Laidiņš, 13.Johans (Jānis) Eduards Millers, 14.Kārlis Miška, 15.Konstantīns Kalnbērzs, 16.Sergejs Preobraženskis, 17.Aleksandrs Priedītis, 18.Eduards Pučiņš, 19.Robers Pūce, 20.Fricis Rozenbergs, 21.Pēteris Sproģis, 22.Nikolajs Tipainis, Eižens Treijers, 24.Pēteris Tropuliņš, 25.Jānis Vadzis, 26.Rūdolfs Vēliņš, 27.Vilhelms Zeibots

Ratsnams attela labaja puse.

Tilts pari gravai pirms Kazdangas pils,t.s.Vaidu tilts.Tas nav tilts pari Alokstes upei.

Foto J. Rieksts

Foto Jānis Rieksts, Aleksandra 17.

Dublējas ar http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/54976/

Cesvaine, fot. Jēkabs Gobiņš

Tas varētu būt Petersena fotostudijā "Ģaisma", Suworowa eela 30.

Foto Oskars Priedītis, Vec-Gulbenē.

Tas būs Cesvainē pie Gobiņu Jēkaba.

Bez agresijas varēja arī šādi: nosaukumā uzvārda rakstībā kļūda, "Plūmītis" vietā jābūt "Blūmītis". Tuvu ne viss ir pašsaprotams.

3.r. 4. no lab. Ludvigs Adamovičs (1884 Dundagā - 1943 Soļikamskā) – teologs, pedagogs, vēsturnieks, izglītības ministrs (1934-1935). Dzimis skolotāja un ērģelnieka Jāņa Adamoviča ģimenē. Māte Alvīne (dz. Feldmane) – Ernesta Dinsberga audžumeita. Mācījies (1891-1898) Dundagas pag. Kubeles skolā, Dundagas ministrijas skolā, F. Cirķeļa proģimnāzijā Talsos, Aleksandra ģimnāzijā Rīgā (1900-1904; zelta medaļa). Studējis teoloģiju Tērbatā (1904-1909). Pedagoga gaitu sākums Stendes pag. (1905-1906), Tailovas siev. ģimn. Rīgā, Rīgas Nikolaja ģimn. (1909-1915), Rīgas Lomonosova siev. ģimn. (1910-) un Rīgas Latviešu labdarības b-bas meiteņu skolā. Darbojies Rīgas Latviešu b-bas Derīgu grāmatu nodaļas Rakstu komisijā (priekšnieks) un Rīgas Latviešu izglītības b-bā. 1914.g. mobilizēts. No 1915.g. mācītāja amata kandidāts Ziemeļu frontē. 1917.g. Tērbatas Universitātē gatavojas zinātniskai darbībai. Tērbatā Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas sekretārs. Bija latviešu strēlnieku rezerves pulka mācītājs, Tērbatas Latviešu skolotāju b-bas priekšnieks. 1918.g. atgriezies Rīgā. Bija N. Draudziņas Sieviešu ģimn. Pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs. 1918.g. adjunktmācītājs Mazsalacā, Latviešu izglītības b-bas Valmieras nodaļas virsreālskolas direktors (-1920). 1919. g. bijis laikraksta “Vidzemnieks” redakcijas loceklis. 1919.g. kā skolas direktors aktīvi atbalstīja Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotas izveidi. 1919.-1921.g. Valmieras apr. skolotāju b-bas priekšnieks. No 1920.-1921.g. Latvijas Augstskolas (LU) Teoloģijas fakultātes docents/vec. docents, 1927.-1929.g. un 1937.-1939.g. fakultātes dekāns, 1929.-1931.g. un 1933.-1936.g. LU prorektors studentu lietās, 1929.-1940.g. Teoloģijas fakultātes prof., Baznīcas vēstures katedras vad. Ticības mācības skolotājs Rīgas 1. ģimnāzijā, Rīgas Skolotāju institūtā, Rīgas Valsts paraugskolā. 1929.g. doktora grāds teoloģijā (disertācija “Baznīcas un ticības dzīve Vidzemes latviešu draudzēs 1710.-1740.g.”). 1934.-1935.g. izglītības ministrs. No 1929.g. “Latvijas Universitātes Raksti” tehniskais redaktors. LU Mācību grāmatu apgādniecības komisijas priekšsēdētājs. Latvijas vidusskolu skolotāju b-bas priekšsēdētājs (1923-), Kr. Barona b-bas, Reliģijas zinātņu b-bas, Latviešu-somu b-bas priekšsēdētājs, darbojies arī Latviešu-zviedru b-bā, bijis Rīgas Rotari kluba biedrs. Raksti par pedagoģijas, vēstures un teoloģijas jautājumiem. Starptautiskās vidusskolu skolotāju feder. valdes priekšsēdētājs. 1940.g. atbrīvots no amata LU, līdz 1941.g. 1941.g. apcietināts, deportēts uz Soļikamsku, 1943.g. izpildīts nāvessods. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (II šķ.; III šķ.), Dienvidslāvijas Sv. Savas ordenis (IV šķ.), Rumānijas Kroņa ordenis (III šķ.), Somijas Baltās Rozes ordenis (I šķ.), Sv. Krēsla Sv. Silvestra ordenis (I šķ.). Krišjāņa Barona prēmija (1927). Informācijas avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/132437

Vai nu man vienam rādās,bet es redzu un lasu-Plūmītis??????????????????

Fotogrāfija uzņemta Latvijas Universitātes telpās, Kronvalda bulv. 4.

Vai tik tā nav Valkas pagasta, ''Zīles'' mežniecības ēka.

Fotogrāfijā bez prof. Kārļa Kundziņa un prof. Voldemāra Maldoņa arī citi Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātes mācībspēki: prof. Imanuels Bencingers (1865 - 1935), doc. Ludvigs Adamovičs (1884-1943).

Portrets fotografets laika periodā 1928-1929 gadi.

Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemju draudžu arhibīskaps (1962—1966).