Vieta: Ludzas pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Viduslaiku pilis, Ludza (Ludzas novads, Latvija), Ludzas pils (Latvija)

Anotācija: Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ludzas pils bija Rēzeknes fogta palīgpils. Lai arī pils celšanas gads nav dokumentāri pierādāms, tiek uzskatīts, ka tā celta 14. gadsimtā. Pili pārvaldīja Rēzeknes fogta nozīmēts pārvaldnieks. Pils tika postīta krievu karaspēka uzbrukumā 1481. gadā, to atjaunoja 1525. gadā. 1559. gadā ordenis Ludzas pili ieķīlāja Polijai, bet no 1561. gada pils kļuva par Polijas sastāvdaļu Inflantijas vojevodistē. 1577. gadā pilij atkal uzbruka krievu karaspēks, bet, Krievijas caram atsakoties no saviem iekarojumiem Livonijā, pils nonāca atpakaļ poļu rokās. 1599. gadā Ludzas pilī tika veikta revīzija, pēc kuras var uzzināt, ka pilij ir koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apsisti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas plašajās priekšpilīs, iebrukuši pagrabi un no ķieģeļiem būvēts lielais tornis. 1625. gadā pili ieņēma zviedri, bet poļi ātri vien pili atkaroja. 1654. gadā Polijas kara laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. 1667. gadā Polijas seims nolemj uzturēt kārtībā tikai Daugavpils pili, tādēļ Ludzas pils tika pamesta novārtā. 1765. gadā Ludzas stārastijas inventārā minēts, ka no pils palikušas vairs tikai drupas. Pilsdrupas ir saglabājušās līdz mūsdienām gandrīz tādā pašā stāvoklī kā redzamas senākajos attēlos - divas sienas no pils torņa un viena pils ārsiena.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, 8,5 x 11,5 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Raimonds Zalcmanis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka