Vieta: Ēdoles pagasts

Priekšmeti: Luterāņu baznīcu ēkas, Ciemi, Latvija, Viduslaiku pilis, Zīmējumi, Ēdoles pils (Latvija), Ēdole (Kuldīgas novads, Latvija)

Anotācija: Ēdoles vārds rakstiskajās liecībās pirmo reizi minēts 12. gadsimtā. 1230. gadā pieminēta kā kuršu valdnieka Lamekina valsts sastāvdaļa Edualia. Pēc 1253. gada 4. aprīļa līguma, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Ēdole bija tajā Ventavas zemes daļā, ko saņēma Kurzemes bīskapija
Ēdoles pils celta 14. gadsimtā. Sākotnēji tā piederēja fon Ketleriem, bet 1561. gadā to ieguva Ulrihs fon Bērs un līdz pat Pirmajam pasaules karam tā piederējusi fon Bēriem. Pils kopš tās celšanas brīža ir vairākkārtēji mainījusi savu ārējo izskatu. Pilij bijis grezns interjers, bet liela daļa mākslas priekšmetu gāja bojā 1905.gada revolūcijā, kad pils tika nodedzināta. Daudz mākslas priekšmetu tika aizvesti uz Vāciju, kā arī Rundāles pili
Mūra baznīca Ēdolē uzbūvēta gotiskajā stilā 1648. gadā. Ar to saistās traģisks stāsts. 1623. gadā ticības nesaskaņu dēļ Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalināja paša dēls. Baznīcu esot cēlis otrs dēls Johans Ditrihs, kurš licis sevi apglabāt zem baznīcas sliekšņa, lai izpirktu grēkus. Baznīca celta grēku nožēlošanai – gan manierisma stilā veidotais altāris, gan kancele un muižnieku loža ir melnā krāsā ar zeltījumu, bet uz altāra atgādinājums: „Atceries nāvi.” Kokgriezumus darinājis slavenais Ventspils kokgriezējs Nikolass Sefrēnss. Jaunāks veidojums ir balkons, kas ir rokoko mākslas stila paraugs, tāpat kā ērģeļu prospekts. Baznīcā atrodas vienas no vecākajām skanošajām ērģelēm Latvijā.

Objekta tips: Zīmējums

Datu nesējs: Papīrs

Autors: A. Štircers

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 0303 Ēdole

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka